Nesavtīga gādība par citiem (hero factor) jeb altruisms ir galvenais motivators palīdzēt citiem krīzes situācijā. Mums kā personībām ir gan egoistiskā daļa, gan altruistiskā daļa. Altruistiskās tendences mums ir iedzimtas un tās izpaužas pat ļoti maziem bērniem. Tādēļ straujās situācijās cilvēks var rīkoties dažādi atšķirībā no tā, vai konkrētajā mirklī dominē egoisms vai altruisms. Tātad mēs varam krist panikā un bēgt no briesmām, ko kājas nes, vai arī tajā mirklī aktivizējas glābšanas programma un cilvēks ir gatavs darīt neiedomājamas lietas, lai palīdzētu citam, ne mirkli nedomājot par riskiem šādā situācijā. Šo lēmumu mēs pieņemam ļoti intuitīvā līmenī un ļoti īsā laika sprīdī.
Tomēr līdzcilvēkiem iespējams palīdzēt arī citos veidos. Piemēram, laikus sagatavojot savus tuvākos dažādām krīzes situācijām, iegūstot praktiskas zināšanas. Drošs veids, kā to izdarīt, ir iepazīstot Aizsardzības ministrijas izveidoto rīcības bukletu Kā rīkoties krīzes gadījumā, kurā detalizēti aprakstīts, kas jādara, piemēram, plūdu, vētras, plašu ugunsgrēku, ilgstošu elektroapgādes vai interneta apgādes traucējumu, kā arī kiberuzbrukumu gadījumos. Proti, palīdzību līdzcilvēkiem iespējams sniegt ne vien fiziski, iznesot "uz rokām" no briesmām, bet arī daloties ar zināšanām un informāciju, lai savlaicīgi zināšanas nostiprinātu un krīzes situācijās spētu attiecīgi reaģēt.
Tiem tuviniekiem, kuriem nav pieeja digitālajiem informācijas kanāliem, varam palīdzēt nododot bukletu, piemēram, izdrukātā veidā un to kopīgi pārrunājot. Tādā veidā ikvienam no mums ir iespēja jau preventīvi būt drošiem, ka krīzes situācijā tuvākie būs informēti par to, kas jādara, kā arī informētība par lietu kārtību šādā situācijā palīdzēs saglabāt mieru.
Vēl viens veids, kā varam palīdzēt jau pirms krīzes situācijas gan sev, gan ģimenei, ir ārkārtas gadījumu somas sagatavošana. Sagatavojot ārkārtas gadījumu somu iespējams novērst dažādus riskus – pirmkārt, krišanu panikā un nebūt spējīgiem tādu sagatavot, otrkārt – risku, ka krīzes situācijā trūkst kāda nozīmīga lieta, piemēram, ūdens, aptieciņa vai pieeja enerģijas avotu rezervēm.
Krīzes situācijās mūsu vēlme palīdzēt citiem ir instinktīva, tomēr, ir daudz darbību, ko varam izdarīt jau pirms šādas situācijas iestāšanās. Protams, mierīgākā laikā altruisms mūsos ir mazliet nomācas, tomēr tas neliedz palīdzēt citiem – galvenais ir saprast, kas ir mūsu stiprās puses un iespējas, lai varam sniegt palīdzību saviem tuvākajiem un citiem. Vai tā ir informācija, izdrukāts buklets, vai tas ir padoms? Iespējams, kāds saviem tuvākajiem spēj palīdzēt pat ar praktisku zināšanu nodošanu, kas var noderēt dažādās dzīves situācijās.
Ir svarīgi rūpēties par savu tuvāko drošību gan laikā, kad viss ir kārtībā un dzīve rit ierastā tempā, gan krīzes situācijās, kad pasaule apgriežas kājām gaisā, un lēmums par palīdzības sniegšanu jāpieņem sekundes simtdaļā, paļaujoties uz izdzīvošanas un altruisma instinktiem.