"Krievijas okupētajā Ukrainas [daļā] Kremļa armija konfiscē graudu krājumus un tehniku," runā Pasaules ekonomikas forumā Davosā sacīja Leiena.
"Dažiem tas atsauc atmiņā tumšo pagātni - laikus, kad Padomju Savienība konfiscēja graudus, un postošo badu pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados," sacīja Leiena, runājot par badu, kas Ukrainā laupīja dzīvību miljoniem cilvēku.
Vācijas valdības rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievija bloķē 20 miljonu tonnu graudu eksportu no Ukrainas, galvenokārt uz Ziemeļāfriku un Āziju.
Saskaņā ar Pasaules Pārtikas programmas datiem 2022.gada sākumā pasaulē cieta badu 276 miljoni cilvēku. Ja karš Ukrainā turpināsies, šis skaitlis var pieaugt vēl par 47 miljoniem.
Leiena sacīja, ka Krievija, bombardējot graudu krātuves un bloķējot lauksaimniecības preču eksportu, rīkojas apkaunojuši, un tas izraisījis strauju kviešu cenu kāpumu.
"Krievija pašlaik aiztur savu pārtikas eksportu, izmantojot to kā šantāžu, - aiztur piegādes, lai paaugstinātu globālās cenas, vai iemaina kviešus pret politisku atbalstu," sacīja Leiena, piebilstot, ka bads un graudi tiek izmantoti varas izrādīšanai.
Leiena aicināja starptautisko sabiedrību reaģēt, uzsverot, ka "globālā sadarbība ir pretlīdzeklis Krievijas šantāžai".
EK atbalsta arī Āfriku, lai tā kļūtu mazāk atkarīga no pārtikas importa, norādīja Leiena.