Kā aģentūru LETA informēja politiķa birojā, Kola ieskatā, pragmatisms Latvijas ārpolitikā nozīmētu, piemēram, izvairīšanos no balsojumiem ANO par Palestīnu, jo tas varot kaitēt "attiecībām ar mūsu svarīgākajiem sabiedrotajiem". Simboliski soļi nedrīkstot apdraudēt valsts stratēģiskās intereses.
"ASV jaunās administrācijas nostāja ir skaidra un nelokāma jautājumos, kas skar Izraēlas drošību, un jebkādi balsojumi, kas var tikt uztverti kā pretrunīgi līdzšinējai Latvijas un pašreizējai Vašingtonas nostājai, var radīt ilgtermiņa politiskas un drošības sekas," uz citādu politiku mudina Kols, pēc kura domām, Latvijai jāievēro pragmatiska pieeja, izvairoties no "nevajadzīgiem diplomātiskiem riskiem" un stiprinot attiecības ar sabiedrotajiem, kas ir nozīmīgi reģiona drošībai un ilgtermiņa interesēm.
Minhenes drošības konference apliecinājusi, ka Eiropa nedrīkst dzīvot ilūzijās ne par savu drošību, ne par transatlantisko attiecību nākotni, spriež Kols.
Kola vērtējumā, pēc ASV administrācijas pārstāvju uzrunām ir skaidrs - Eiropai pašai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, jāpalielina izdevumi aizsardzībai, savukārt Ukrainai esot jābūt gatavai cīnīties arī bez līdzšinējā ASV atbalsta līmeņa, ko jāaizpilda Eiropai.
EP deputāts spriež, ka NATO dalībvalstīm jāpaplašina savas militārās rezerves un jāstiprina ātrās reaģēšanas struktūras, lai spētu reaģēt uz jebkādiem potenciāliem konfliktiem bez ilgstošas atkarības no ASV loģistikas un militārās klātbūtnes.
Viņaprāt, Baltijas valstīm un citām NATO austrumu flanga dalībvalstīm tas nozīmē aktīvi pieprasīt konkrētus Eiropas aizsardzības attīstības mehānismus, tostarp Eiropas līmeņa pretgaisa aizsardzības sistēmas un kopīgu bruņoto spēku modernizāciju.
Viņš atsaucās uz Minhenes drošības konferencē izskanējušo - jebkāds "miera līgums" starp Krieviju un Ukrainu bez skaidrām garantijām un militāras atturēšanas mehānismiem būtu tikai īslaicīga pauze pirms nākamās Krievijas agresijas.
"Krievijas spēja mobilizēt militāros resursus un pārorientēt savu ekonomiku kara režīmā nozīmē, ka jebkurš viltus miers novedīs pie vēl lielāka konflikta nākotnē," uzskata politiķis.
Viņš uzskata, ka Eiropai ir jāpārorientējas uz daļēju kara ekonomiku, kurā militārā ražošana tiek prioritizēta un subsidēta atbilstoši apdraudējuma līmenim. EP deputāts domā, ka Eiropai jāveicina vienota militāro iepirkumu sistēma, lai izvairītos no sadrumstalotības un nepietiekamas savietojamības starp dalībvalstu bruņotajiem spēkiem.
Nedēļas nogalē norisinājās Minhenes drošības konference, šogad pulcējot vairāk nekā 450 augsta līmeņa lēmumu pieņēmējus no visas pasaules.