Viņš pauda cerību, ka ASV vēlēšanu rezultāti pamodinās Eiropu, ka atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai vairs nevar būt sasniedzamais mērķis - valstīm ir jāvirzās uz 3%. Politiķis akcentēja, ka Eiropai ir jābūt pilnīgi neatkarīgam plānam par to, kā tā var aizstāvēt sevi un atbalstīt Ukrainu. Viņaprāt, bloka dalībvalstīm ir jāsēžas pie sarunu galda, jāizvērtē, kāda ir kapacitāte, spējas un cik ilgā laikā var tās papildināt.
Staķis klāstīja, ka ES joprojām ir dalībvalstis, kuras nav sasniegušas pat 2% no IKP aizsardzībai. Drošības jautājumā tas esot satraucoši. EP deputāts netic, ka Trampa solījums ieviest tarifus precēm no ES nonāks līdz tirdzniecības karam, taču diezgan droši tas ietekmēs bloka ekonomiku.
Runājot par iespējamu republikāņu turpmākā atbalsta trūkumu Ukrainai un, vai ES varēs kompensēt tā iztrūkumu, eiroparlamentārietis sacīja, ka ekonomiski tas ir izdarāms. Viņš pieminēja, ka Krievijai karš izmaksā apmēram 120 miljardus dolāru gadā. Šajā summā nav ieskaitīti izdevumi, ko, piemēram, rada Irāna, Ziemeļkoreja un Baltkrievija. Savukārt Ukraina karam var atvēlēt aptuveni 40 miljardus dolāru gadā. Staķa ieskatā naudas ziņā šo iztrūkumu var kompensēt, taču tā tas nav attiecībā uz ieročiem un munīciju - Trampa rokās ir spēcīgs trumpis.
Staķa ieskatā valstis ir nosacīti nošķīrušās trīs daļās. Pirmo daļu veido valstis, kuras grib redzēt Krievijas zaudējumu - tās ir valstis, kuras zina, kāda ir Krievija. Otro daļu veido valstis ar ASV priekšgalā, kuras grib redzēt Krieviju pēc iespējas novājinātāku. Trešo daļu veido valstis, kuras vēlas mieru par jebkādu cenu, kas varētu nozīmēt pat Ukrainas padošanos. Politiķis norādīja, ka, ja ASV ārpolitika varētu mainīties no vēlmes redzēt novājinātu Krieviju un vēlmi panākt mieru par jebkādu cenu, Ukrainai tas būtu negatīvs signāls, jo tādā gadījumā tā varētu būt spiesta sēsties pie sarunu galda. Pēc Staķa domām, pagaidām viņš neredz, ka tas būtu iespējams.
"Nesen biju Kijivā un tikos ar Ukrainas amatpersonām, veterāniem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Es neredzu, ka ukraiņi kaut kam tādam varētu piekrist. Viņi ir tik daudz izcietuši. Nedomāju, ka ukraiņi būtu gatavi vienkārši atdod daļu savas teritorijas un padoties. Manuprāt, ukraiņi turpinās cīnīties un Eiropai nebūs citu variantu, kā Ukrainu atbalstīt, jo pretējā gadījumā cīņa notiks jau pie mums," teica eiroparlamentārietis.
Taujāts, kā ES sokas ar militārās industrijas kapacitātes stiprināšanu un palielināšanu, Staķis norādīja, ka jārunā ir par dažādām ieroču sistēmām, kur progress ir atšķirīgs. Ja, piemēram, runa ir par artilērijas lādiņiem, tad Eiropa diezgan ātri varētu varētu tos saražot, tomēr ar miljonu vai pusotru miljonu lādiņu gadā Ukrainai pietiek trijiem, četriem mēnešiem. Viņaprāt, ir skaidrs, ka militārā jauda jāpalielina. EP deputāta ieskatā daudz sliktāk ir ar citiem ieročiem.
"Ir jautājums, ko es gribētu uzdot ASV. No vienas puses, amerikāņi grib, lai Eiropa pērk ieročus no viņiem, taču, kāpēc mums tas būtu jādara, ja mēs nezinām, vai iegādātos ieročus kritiskā brīdī vispār varēsim izmantot. Atvainojiet, bet uz kuru pusi mēs mērķēsim - uz Lietuvu, Igauniju?! Daudzi par šo ir samulsuši. Ja tāda iespēja pastāv, Eiropai ir jāiet uz pilnīgāku stratēģisko autonomiju, lai tā pati varētu pieņemt lēmumus," sacīja Staķis.
Viņš stāstīja, ka Eiropai būtu jāvirzās uz diviem mērķiem, par kuriem ir runa ziņojumā, kurā Staķis ir līdzziņotājs. Viens mērķis ir stratēģiskā autonomija, kas nozīmē, ka ES var būt neatkarīga no citiem, taču, viņaprāt, ar to ir par maz. Otram mērķim ir jābūt aizsardzības gatavībai, kas nozīmē pamazām pārvirzīties uz kara ekonomiku, tostarp palielinot militāros tēriņus, munīcijas ražošanu.
EP deputāta ieskatā aizsardzības gatavība varētu būt aktuālāks jautājums nekā stratēģiskā autonomija, jo Eiropa var saražot ieročus, taču ir jāpaskatās uz mērķiem un realitāti, piemēram, 2022.gadā 18% no visiem iepirkumiem, ko Eiropa ir veikusi, bijuši kopīgie valstu iepirkumi. Tas nozīmē, ka joprojām katra valsts iegādājas kaut ko atsevišķi. Viņš no jaunā ES aizsardzības un kosmosa komisāra Andrjus Kubiļus sagaida mudinājumu visiem bloka aizsardzības ministriem izrunāt, kādi ir finanšu līdzekļi, cik daudz var atļauties tērēt un palielināt militāro kapacitāti.
"Skaidrs, ka ir jāpalielina aizsardzības budžets, taču, piemēram, iepirkumus valstīm ir jāsāk veikt kopā. Ir skaidrs, ka Latvija nevarēs viena pati iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas, to nevarēs arī Igaunija, taču, ja iepirkumu veic visas ES dalībvalstis, kas atrodas pie Krievijas robežas, tas ir izdarāms. Manuprāt, ceļš, pa kuru mums ir jāvirzās tālāk, ir acīmredzams," teica Staķis.
Viņš norādīja, ka viena no Ukrainas galvenajām problēmām ir stratēģiskais dziļums, kad par mērķi izvēlas objektus, kas atrodas, piemēram, 300 kilometru attālumā. Krievija pret Ukrainu izmanto stratēģisko dziļumu, pielietojot ballistiskās raķetes, taču Ukrainai stratēģisko dziļumu neļauj izmantot. Staķa ieskatā Ukraina saprot, ka būt pastāvīgās tuvcīņā ar milzīgo pārspēku varētu nozīmēt militāro spēju izsīkumu līdz janvārim. EP deputāts uzsvēra, ka kara gaitu patlaban strauji var mainīt Vācijas un ASV lēmums ļaut Ukrainai izmantot tālās darbības ieročus pa militārajiem mērķiem Krievijā.
Jautāts, vai Vācija būtu motivēta pieņemt šādu lēmumu, Staķis sacīja, ka ir optimists. Viņš akcentēja, ka pirms teju trijiem gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka būs karš, kur rezultātu izšķirs droni, tāpat neviens nevarēja iedomāties, ka Ziemeļkoreja varētu iesaistīties karā, savukārt kādas izmaiņas varētu būt gaidāmas no Dienvidkorejas puses, kurai ir tālās darbības ieroči. EP deputāts akcentēja, ka Kijiva patlaban ir spējīga saražot vēl jaudīgākus, tālākas darbības dronus, nekā ir "Shahed" bezpilota lidaparāti. Viņaprāt, Ukraina vismaz šajā ziņā stratēģiskajam dziļumam ir gatava. Tāpat Ukrainai bija veiksmīgs izmēģinājums ar tālās darbības rādiusa raķeti. EP deputāts uzsvēra, ka pavisam cits ir jautājums, vai Ukrainai pietiks laika to palaist masveida ražošanā. Viņaprāt, ukraiņi pat nepaļaujas, ka kāds viņiem kaut ko dos - viņi ražo paši, turklāt "neticamā ātrumā, kvalitātē un veiktspējā".
Staķis sacīja, ka jaunā ES aizsardzības un kosmosa komisāra amats paver iespējas būt koordinatoram ar Ukrainu saistītos jautājumos starp bloka dalībvalstīm. Viņaprāt, ASV vēlēšanu rezultāti varētu pamodināt un likt saprast, ka laika vairs nav, ir jārīkojas. Eiroparlamentārietis uzsvēra, ka EP nav nekādu šaubu par atbalstu Ukrainai, to paredz visas EP rezolūcijas, taču, tiklīdz tās nonāk līdz nacionālo valstu valdībām, tās kaut kur pazūd. Pēc viņa paustā, bieži vien cilvēki, kuri bijuši letarģiskā mierā un svārstīgi par atļauju Ukrainai izmantot tālās darbības ieročus, iespējams, sapratīs, ka tagad tiešām vairs nav variantu. Ukrainai šādas tiesības ir jādod.
"Cerēsim uz labāko. Kas cits patiesībā mums atliek?! Tas ir emocionāli smagi. Pirms laika EP es tikos ar Kijivas militāro augstskolu kadetiem. Tie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 21 gada vecumam. Šie zēni un meitenes zina, ka pēc sešiem mēnešiem viņi dosies uz fronti. Kadeti ir mana dēla vecumā. To ir smagi aptvert, ka mūsdienās, 2024.gadā, šiem jauniešiem būs jāiet uz fonti. Es to nesaprotu," sacīja Staķis.
LETA jau rakstīja, ASV prezidenta amatā ievēlētajamTrampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotiem Trampa komandā.
Ukrainai būs arī jāatliek iestāšanās NATO uz 20 gadiem, pretī tā turpinās saņemt ieročus Krievijas agresijas turpināšanās gadījumā. Kas tieši kontrolēs drošību demilitarizētajā zonā, nav skaidrs.
Laikraksta sarunbiedrs uzsver, ka ASV ir gatavas turpināt speciālistu apmācību, taču nesūtīs savus vīriešus un sievietes uzturēt mieru Ukrainā, un tās arī par to nemaksās. Tā vietā tiek piedāvāts tur nosūtīt Eiropas kontingentu - poļus, vāciešus, britus un francūžus.
Par iespēju izveidot demilitarizētu zonu intervijā septembrī minēja arī tagad viceprezidenta amatā ievēlētais Džei Dī Venss, atgādina laikraksts. Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, uzsver laikraksta avoti, norādot, ka izvēli izdarīs pats Tramps.
Iepriekš Trampa komandas plāns bija cits - pārtraukt palīdzību Ukrainai, līdz Kijiva būs piekritusi miera sarunām ar Maskavu, ziņo laikraksts. Iespējams, ka tieši to Tramps bija domājis, solot izbeigt karu 24 stundu laikā vēl pirms savas inaugurācijas 2025.gada janvārī.