"Es redzu ekonomikas kritumu dalībvalstīs, un es zinu, ka tēriņu palielināšana daudzās jomās ir nepieciešama, lai tam pretdarbotos," Vācijas laikrakstam Die Welt sacīja alianses vadītājs.
Tomēr draudi drošībai un izaicinājumi, kas kas pastāvēja pirms krīzes, nav pazuduši pandēmijas laikā, intervijā, kas publicēta trešdien, skaidroja Norvēģijas bijušais premjerministrs.
"Krievija turpina stiprināt savus militāros spēkus, spēku globālais līdzsvars mainās Ķīnas nostiprināšanās rezultātā, un teroristu organizācija "Islāma valsts" jau atkal arvien lielākā mērā mēģina nostiprināties Sīrijā un Irākā," sacīja Stoltenbergs.
NATO dalībvalstis iepriekš apņēmušās, ka tās līdz 2024.gadam aizsardzības tēriņus palielinās līdz 2% no IKP.
Vācija pēdējos gados ir būtiski palielinājusi aizsardzības tēriņus, bet 2019.gadā tas joprojām bija 1,38% līmenī no IKP.
ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt kritizējis Vācijas valdību un to apsūdzējis, ka aizsardzības joma netiek finansēta pietiekamā apjomā.
Attiecībā uz 2020.gadu ekonomiskās krīzes dēļ dati tiek pārskatīti, un Vācijas tēriņi, domājams, atbildīs 1,5% no IKP.
ASV 2019.gadā tērēja 730 miljardus dolāru aizsardzībai, kas atbilst 3,4% no IKP, liecina NATO dati.