Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ziņas

Atklāts elektropārvades stiprināšanas projekta Kurzemes loks noslēdzošais posms

Atzīmējot AS Augstsprieguma tīkls (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekta Kurzemes loks pabeigšanu, 11.septembrī ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (Innovation & Networks Executive Agency – INEA) direktors Dirks Bekers un AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks svinīgi atklāja projekta Kurzemes loks noslēdzošo trešo posmu.

Trīs digitālie risinājumi, kas samazinās birokrātiju tavam biznesam(5)

Tehnoloģijas un digitālie risinājumi var būt lielisks ikdienas palīgs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un individuālajiem komersantiem. Ir pieejami dažādi instrumenti, kas var būtiski uzlabot biznesa produktivitāti un samazināt laiku, kas patērējams administratīviem darbiem. eID karte, e-paraksts, e-adrese kā arī dažādi citi e-pakalpojumi ir iespējas, ar ko sākt, lai turpinātu ceļu uz inovācijām, biznesa procesu digitalizāciju, un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu.

Septembra beigās Rīgā notiks nebijuša mēroga starptautiska enerģētikas konference(1)

Šī gada 23. un 24. septembrī Rīgā, piedaloties 39 ekspertiem no 22 valstīm, notiks Latvijā vēl nebijuša mēroga Enerģētikas regulatoru reģionālās asociācijas (ERRA) rīkotā 18. starptautiskā konference. Tajā tiks runāts par lielajām pārmaiņām elektroenerģijas un dabasgāzes nozarē pasaulē un Baltijas reģionā. Starptautiskos ekspertus Latvijā uzņems ERRA biedrs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

80 sievietēm iespēja saņemt stipendiju IT mācībām(4)

Nevalstiskā organizācija Riga TechGirls kopā ar informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumu Accenture septembrī atklāj stipendiju programmu She Goes Tech, lai 80 sievietēm sniegtu iespēju apgūt nepieciešamās prasmes karjeras uzsākšanai IT nozarē.

Var mainīties kravu plūsma © DIENA

Aizvien agresīvāka retorika un ar to saistītais ģeopolitiskās spriedzes pieaugums, tirdzniecības konflikti un globālās ekonomikas bremzēšanās liek izvirzīt jautājumus, vai pašreizējo kravu pārvadājumu plūsmās – gan attiecībā uz maršrutiem, gan preču grupām – var notikt kaut kādas būtiskas pārmaiņas. Gan Krievijas centieni bremzēt Ukrainas kuģu satiksmi Azovas jūrā, gan ASV un citu rietumvalstu saspīlētās attiecības ar Irānu, kas noveda pie jau notikušajiem konfliktiem Hormuza jūras šaurumā, ir tikai daži no faktoriem, kas norāda uz to, ka situācija kļūst aizvien nokaitētāka.

Pasažieru autobuss un prāmis sacenšas ar lidmašīnu © DIENA(3)

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedoklis, ka aviolidojumi Eiropā izkonkurē visus citus pasažieru transporta veidus, piemēram, gan starptautiskos reisu autobusus, gan regulāri, pēc saraksta kursējošos prāmjus. Diena izvēlējās pārbaudīt variantus nokļūšanai no mūsu valsts galvaspilsētas Rīgas līdz nepilnu 400 kilometru attālumā esošajai Somijas galvaspilsētai Helsinkiem un secināja, ka ikvienam ceļošanas variantam ir savi plusi un mīnusi.

Kartupeļu laiks © DIENA

Pēdējās vasaras dienās pirms skolas sākuma un rudens sezonas, atgriežoties mājās no brīvdienām jūras piekrastē, ceļmalās vietvietām pamanām cilvēku bariņus. "Ko viņi pikniko lauka vidū?" tā ir pirmā doma, kas nāk prātā maniem līdzbraucējiem. Taču tas nav nekāds pikniks – Latvijā sākušās kartupeļu talkas, ģimenes novāc rudens ražu. Tiesa, mūsdienās šādi skati kļūst arvien retāki, jo piemājas dārziņos kartupeļus no dobēm izspiedušas puķes, – arvien mazāk kartupeļu tiek audzēts dažās vadziņās vienas ģimenes vajadzībām. Taču tādēļ vien no latviešu ēdienkartes tie nepazūd – vienīgi mūsdienās tiek audzēti industriāli. Lai kā modīgas ēdienu blogeres aicinātu pievērsties kinojai, amarantam, kuskusam un citām svešu zemju ēdmaņām, kartupelis no latviešu ēdienkartes nepazūd. Es pat teiktu – tas ir pamatēdiens. Ne tikai latviešiem.

Nākamnedēļ Rīgā atzīmēs Startup dienu

12. septembrī ar plašu pasākumu programmu Rīgā tiks atzīmēta Startup diena, kas jau ir kļuvusi par tradicionālu un gaidītu notikumu. Startup diena ir atvērta ekosistēmas iesaistes platforma, lai veicinātu starpnozaru sadarbību un uzsvērtu startup jeb jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikas vitalitātei. Dienas ietvaros notiks atvērtās meistarklases un diskusijas, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu kopienas forums, Baltijas Startup zīmolu TOP10 prezentācijas, Rīgas Domes grantu programmas Atspēriens seminārs, kā arī kopīgas svinības.

Startup konkursā Eiropā divi Latvijas uzņēmumi gūst panākumus veselības aprūpes inovāciju jomā

Eiropas startup konkursā InnoStars Awards 2019 laureātu vidū ierindoti divi uzņēmumi no Latvijas - MedHydrogel un Vigo. No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē EIT Healt, kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Rubenis: Olainfarm paziņotie otrā kvartāla rezultāti ir neapmierinoši

Zāļu ražotāja AS Olainfarm lielākais akcionārs SIA Olmafarm ir izvērtējis publicētos uzņēmuma pirmā pusgada darbības rādītājus. Izdalot pārskata periodu ceturkšņos, ir skaidri redzams, ka otrais ceturksnis ir bijis ar ievērojami sliktākiem rādītājiem vairākās būtiskās biznesa pozīcijās.

Moneyval vērtējumu par Latviju varētu mainīt vien pēc vairākiem gadiem(3)

Eiropas Padomes komiteja noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai Moneyval un Finanšu darījumu darba grupa (FATF) savu vērtējumu par situāciju Latvijas finanšu sektorā varētu mainīt vien 2023. gadā, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un premjera izveidotās darba grupas vadītāja vietnieks Jānis Bekmanis.

Sliktāk, kā sākotnēji lēsts © DIENA(5)

Aizvien vairāk sāk šķist, ka mūsu valsts ekonomiskās augšupejas slāpējošo faktoru ir vairāk, nekā domāts iepriekš. Pagājušajā piektdienā iznākušie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām gada otrajā ceturksnī, lai arī daudz neatšķiras no sākotnējā aprēķina, kas bija visai pieticīgs, bet nelika domāt par kādas ekonomikas katastrofas tuvošanos, tomēr detalizētāks izklāts par sniegumu konkrētās ekonomikas nozarēs ne vienam vien var likt nepatikā saraukt degunu.

Piesātinājums bremzē cenas © DIENA

Nemetot lielus līkumus, pasaules ekonomiskās tendences ienāk arī Latvijā un šobrīd visizteiktāk atspoguļojas rūpniecības nozarē gan attiecībā uz produkcijas izlaides svārstībām, gan arī attiecībā uz saražoto preču cenu pārmaiņām. Abos gadījumos ir jūtama visai izteikta bremzēšanās.

Izkļūt no zemo algu slazda © DIENA(6)

Zems iedzīvotāju atalgojums var izrādīties kavēklis tautsaimniecības attīstībai, sevišķi tad, ja valsts demogrāfiskā situācija ir slikta. Liels niecīgu algu īpatsvars signalizē, ka Latvijas tautsaimniecībā trūkst tādu uzņēmumu, kuri prot radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, un norāda uz to, ka valsts iekšējais tirgus ne vien ir mazs, bet arī ar zemām attīstības perspektīvām. Tiesa, pēdējos gados Latvijas ekonomika darba samaksas jomā piedzīvo uzlabojumus, un tas uz aizvien lēnākas pasaules tautsaimniecības izaugsmes fona var palīdzēt sildīt valsts ekonomiku, tādējādi vismaz daļēji kompensējot negācijas, kuras patlaban aizvien izteiktāk kļūst novērojamas ārējos tirgos.

Tūrismā ir gan sasniegumi, gan neizmantotas iespējas © DIENA(1)

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpots kopumā 781,1 tūkstotis viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī, vēsta Centrālā statistikas pārvalde un arī informē, ka viesu vidū bija 548,1 tūkstotis ceļotāju no ārvalstīm, kas ir par 1,8% vairāk nekā otrajā ceturksnī pērn. Diena vairākiem ekonomistiem jautāja, kā patlaban vērtējama tūrisma, un it īpaši darījumu tūrisma, loma Latvijas ekonomikā un kādas ir tūrisma attīstības perspektīvas.

Gaida lielu konferenču centru © DIENA

Darījumu tūrisma organizētāji Eiropā meklē aizvien jaunus galamērķus konferenču, kongresu un citu lietišķa rakstura pasākumu rīkošanai, līdz ar to Rīgai ir labas izredzes piesaistīt šādus pasākumus. Konferenču bizness un kopumā darījumu tūrisms "ir un būs viens no stūrakmeņiem, kas Latvijas tūrisma nozarei var palīdzēt attīstīties", atbildot uzDienas jautājumu, apstiprina Ekonomikas ministrija (EM).

Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī ir plašas iespējas attīstīt darījumu tūrismu © DIENA(1)

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkstoši ārvalstu ceļotāju, kas ir par 2,1% mazāk nekā otrajā ceturksnī pērn, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Lai arī Rīga ir piedzīvojusi ārvalstu tūristu skaita kritumu, tomēr kopumā tā tūristu piesaistē ievērojami pārspēj citas Latvijas pilsētas un novadus. Rīgā uzņemti 75% no visiem ārvalstu ceļotājiem, nākamā ir kūrortpilsēta Jūrmala, kurā uzturējies 9,1% ārvalstu viesu, savukārt Latvijas otrajā lielākajā pilsētā (pēc iedzīvotāju skaita) Daugavpilī nakšņojis tikai viens procents no visiem ārvalstu tūristiem, vēsta CSP.

Agile ražas laiks IT nozarē © DIENA(2)

Ja izlemjat celt māju, tas notiks secīgos posmos – viena speciālistu komanda lies pamatus, otra būvēs sienas, vēl cita liks jumtu utt. Jūs kā pasūtītājs varat gaidīt gadu, kad māja būs pilnībā pabeigta, un to apskatīt tikai tad vai arī varat novērtēt katru mājas posmu atsevišķi un, ja nepieciešams, veikt tajos savas korekcijas. Šādu analoģiju piesauc Accenture projektu piegādes (Delivery) vadītājs Jānis Paksis, stāstot par lielu IT projektu mūsdienīgu īstenošanu.

Ekonomika balansēs starp plusiem un mīnusiem © DIENA(4)

Latvijas sliktie ārējās tirdzniecības dati, tajā skaitā eksporta samazināšanās jūnijā par 8,2%, rēķinot gada izteiksmē, liek uzdot likumsakarīgus jautājumus par to, cik spēcīgi globālās negācijas var ietekmēt mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, un par to, kuras tautsaimniecības nozares globālo notikumu ietekmē varētu piedzīvot sašaurināšanos un kurām ir iespēja pretendēt uz pieaugumu. Labā ziņa ir tā, ka ekonomisti tūlītēju krīzi nesola, savukārt sliktā – atsevišķi ekonomikas virzītājspēki var iekļūt mīnusos, kas neizskatās labi, domājot par valsts labklājības tālāko pieaugumu.