Pēta kūdras ieguves laukus un meklē kompromisus © DIENA(1)
Kūdras nozares pārstāvji gaida biotopu kartēšanas rezultātus, kas palīdzēs saprast, kuras teritorijas izstrādāt, kuras aizsargāt un kuras rekultivēt.
VIdes diena
Iegūst kūdru, saudzē dabu un arī ārstē cilvēkus © DIENA
Ievērojot likumu, arī īpaši aizsargājamā dabas teritorijā var saimniekot veiksmīgi. Ķemeru nacionālajā parkā kūdru iegūst dziednieciskiem nolūkiem.
Plastmasas maisiņu bīstamā nemirstība © DIENA(3)
Pasaulē vēršas plašumā cīņa par ikdienā joprojām ierasto plastmasas maisiņu lietošanas samazināšanu.
Dzīvei bez atkritumiem ir vairāki ieguvumi © DIENA(24)
Gada laikā visā pasaulē iedzīvotāji patērē triljonu plastmasas maisiņu, un plastmasas iepakojums veido trešdaļu no atkritumu kopējā apjoma.
Latvijā sāk inventarizēt aizsargājamos biotopus © DIENA(8)
"Lai iepazītu sevi, mums jāzina, kur dzīvojam un kas ir mūsu kaimiņi. Daba ir mūsu dzīves stūrakmens, tā ir mūsu pašu un Latvijas lielākā bagātība," savu uzskatu, Ķemeru Nacionālajā parkā atklājot projektu Dabas skaitīšana, pauda Latvijas Universitātes rektors, šī projekta patrons Indriķis Muižnieks.
Saredz ne tikai apgrūtinājumu, bet arī iespējas © DIENA
2015. gadā pašvaldība uzsāka sadarbību ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), izstrādājot dabas aizsardzības (DA) plānu Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidum. Tas apliecina šīs 20 892 hektāru plašās teritorijas unikālās un daudzveidīgās dabas, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, ietverot arī tūrisma attīstības potenciālu.
Zemniekam saprātīgi jāsadarbojas ar dabu © DIENA
"Zemniekam, saimniekojot savā laukā, jābūt saprātīgai sadarbībai ar dabu, nevis tās vadībai. Tā tikai šķiet, ka biosaimniecībā nedara neko īpašu, tomēr zemniekam jāvēro zīmes dabā un jāmācās," atzīst individuālā ģimenes uzņēmuma (IU) Liepas saimniece Līvija Paparinska Tukuma novada Tumes pagastā.
Bioloģiskajā biškopībā dravniekam jāparedz visi riski(4)
"Ja Latvijā netiks veicināta ekoloģiska pieeja saimniekošanai laukos, biškopjiem klāsies ļoti grūti. Ķīnā ir provinces, kur algo strādniekus, lai apputeksnētu augus, bumbieres, plūmes. Es negribētu tādā valstī dzīvot. Gribu dzīvot zaļā valstī. Vienmēr esmu iestājies par bioloģisko lauksaimniecību, strādājis šajā nozarē un vēlos ražot pēc iespējas labāku produktu. Jo veselāka būs mūsu sabiedrība, jo labāk mums visiem klāsies. Taču bez ekoloģiski tīras, sakoptas vides nebūs nekā," uzskata Vitālijs Sprūga, kurš saimnieko zemnieku saimniecībā Lapegles Lendžu pagastā Rēzeknes novadā.
Sadarbība iespējama, ja nozare ir inteliģenta(1)
"Mežsaimniecībā lielākais izaicinājums ir savienot mūsdienīgas saimniekošanas metodes ar dabas aizsardzību, tomēr saimniekot mežā kļūst vieglāk, ņemot vērā zināšanu līmeni, un te jāpiemin gan zinātne, gan izglītība. Izpratne par meža ekosistēmu, par tiem faktoriem, kas mežu attīsta un padara dabiskiem procesiem pietuvinātāku, pēdējā laikā kļuvusi daudz lielāka," saka Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums.
Kalsnavas arborētumā izdzīvo stiprākie
"Mūsdienās vecāki bieži vien ir nevērīgi pret bērniem, labāk iedod atvasēm viedtālruni nekā aizved dabā. Taču, kad skolēni pabijuši pie mums – iepazinuši meža apsaimniekošanas pamatus, uzzinājuši, ka koksne tiek izmantota pat aspirīnā, iemācījušies atšķirt priedi no egles –, viņi pēc tam savus vecākus atved dabā," novērojis a/s Latvijas valsts meži (LVM) Kalsnavas arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš.