Laika ziņas
Šodien
Migla

VIdes diena

Zemniekam saprātīgi jāsadarbojas ar dabu © DIENA

"Zemniekam, saimniekojot savā laukā, jābūt saprātīgai sadarbībai ar dabu, nevis tās vadībai. Tā tikai šķiet, ka biosaimniecībā nedara neko īpašu, tomēr zemniekam jāvēro zīmes dabā un jāmācās," atzīst individuālā ģimenes uzņēmuma (IU) Liepas saimniece Līvija Paparinska Tukuma novada Tumes pagastā.

Bioloģiskajā biškopībā dravniekam jāparedz visi riski(4)

"Ja Latvijā netiks veicināta ekoloģiska pieeja saimniekošanai laukos, biškopjiem klāsies ļoti grūti. Ķīnā ir provinces, kur algo strādniekus, lai apputeksnētu augus, bumbieres, plūmes. Es negribētu tādā valstī dzīvot. Gribu dzīvot zaļā valstī. Vienmēr esmu iestājies par bioloģisko lauksaimniecību, strādājis šajā nozarē un vēlos ražot pēc iespējas labāku produktu. Jo veselāka būs mūsu sabiedrība, jo labāk mums visiem klāsies. Taču bez ekoloģiski tīras, sakoptas vides nebūs nekā," uzskata Vitālijs Sprūga, kurš saimnieko zemnieku saimniecībā Lapegles Lendžu pagastā Rēzeknes novadā.

Sadarbība iespējama, ja nozare ir inteliģenta(1)

"Mežsaimniecībā lielākais izaicinājums ir savienot mūsdienīgas saimniekošanas metodes ar dabas aizsardzību, tomēr saimniekot mežā kļūst vieglāk, ņemot vērā zināšanu līmeni, un te jāpiemin gan zinātne, gan izglītība. Izpratne par meža ekosistēmu, par tiem faktoriem, kas mežu attīsta un padara dabiskiem procesiem pietuvinātāku, pēdējā laikā kļuvusi daudz lielāka," saka Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums.

Kalsnavas arborētumā izdzīvo stiprākie

"Mūsdienās vecāki bieži vien ir nevērīgi pret bērniem, labāk iedod atvasēm viedtālruni nekā aizved dabā. Taču, kad skolēni pabijuši pie mums – iepazinuši meža apsaimniekošanas pamatus, uzzinājuši, ka koksne tiek izmantota pat aspirīnā, iemācījušies atšķirt priedi no egles –, viņi pēc tam savus vecākus atved dabā," novērojis a/s Latvijas valsts meži (LVM) Kalsnavas arborētuma vadītājs Jānis Zīliņš.

Mežā saimniekot vajadzēs intensīvāk un mērķtiecīgāk © DIENA(8)

"Ja arī nākotnē gribēsim izmantot mežus, saimniekošanu tajos vajadzēs intensificēt. Mežs no Latvijas nepazudīs, klimats meža pazušanu neizraisīs. Jautājums tikai, cik daudz mēs kā sabiedrība spēsim šo pārmaiņu rezultātā iegūt vērtīgu resursu. Saimniekot nāksies daudz mērķtiecīgāk," uzskata Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Āris Jansons.

Klimata perspektīvas: Kļūs siltāks un mitrāks © DIENA(4)

"Klimata pārmaiņas mēs nevaram apturēt, jo skaidrs, ka tās notiek un notiks arī nākotnē. Ilgtermiņā tās varam mazināt, dzīvojot videi draudzīgāk, sagatavojot likumprojektus, kas nosaka atbalsta mehānismus videi draudzīgas enerģijas izmantošanai, bet tas viss jādara kompleksi un vispirms katram jāsāk pašam ar sevi," norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Jūras krasts brūk ne tikai Latvijā © DIENA(6)

Jūra nograuž krastu. Klimata pārmaiņas un vējš ietekmē piekrastes līniju. Ainaviski dabas objekti piesaista tūkstošiem apmeklētāju, jo tiek reklamēti pat starptautiskā līmenī, taču pārāk liels viesu skaits dabas objektam var kļūt par draudu. Par šādām un līdzīgām tēmām Vides Diena rakstījusi saistībā ar situāciju Latvijā. Taču līdzīgas problēmas sastopamas arī citur Eiropā, un ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet arī pie Vidusjūras.

Latvijā klimata pārmaiņu sekas ir mērenas © DIENA(5)

Par to, cik nopietna problēma ir klimata pārmaiņas, kāpēc no tām vairāk cieš attīstības valstīs, kādas ir šo pārmaiņu izpausmes un kā mēs tās varam ierobežot, kā arī par to, kāpēc nepiekrīt daudzkārt dzirdētajam apgalvojumam, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītāja, profesore Agrita Briede.

Veidos jaunu hidrobūvi Lielupes krastā(2)

"Globālo klimata pārmaiņu procesu ietekme kūrortpilsētai un tās ilgtspējīgai attīstībai nav labvēlīga. Bez bargajām ziemām mēs zaudējam būtisku Jūrmalas kā kūrortpilsētas resursu – pludmali," norāda Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs. Taču jūra nav vienīgā ūdenstilpe, kas noskalo sauszemi, jo no otras puses to grauž arī Lielupe. Nupat jūrmalnieki sākuši izstrādāt jaunu projektu, kas paredz Lielupes kreisā krasta nostiprināšanu Majoros un Dzintaros, un turpina darbus pie esošā krasta stiprinājuma Dubultos.

Nevis klimata, bet infrastruktūras gūstekņi. Saruna ar Tomu Brici(16)

"Nīderlandē, kas tiek uzskatīta par velo paradīzi, lietaino dienu skaits īpaši ziemas sezonā ir krietni lielāks nekā pie mums, tur arī regulāri ir stiprs vējš, bet mēs redzam, ka tas īpaši neattur cilvēkus no braukšanas ar velosipēdu. Jo tas lielā mērā ir pārliecības, kultūras, attieksmes jautājums. Joprojām liela daļa cilvēku Latvijā uztver to, ka jātiecas uz komfortu, ko dod mašīna," intervijā Romānam Meļņikam par velobraukšanas apstākļiem arī tam šķietami nepiemērotā sezonā stāsta Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis.