Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +11 °C
Migla
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Uldis Ķezberis

Mutācija ārstēšanai(1)

Britu zinātnieki paziņojuši par otro personu, ko varētu būt izdevies izārstēt no cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV). Tas gan nenozīmē, ka pasaule būtu tikusi pie brīnumlīdzekļa pret šo slimību, kas pēdējo trīsdesmit gadu laikā nonāvējis 35 miljonus cilvēku. Cilvēce joprojām atpaliek no pašas izvirzītā mērķa līdz 2030. gadam izbeigt HIV/AIDS epidēmiju

ES un Turcijai jātiek skaidrībā par attiecībām(3)

Šogad apritēs 20 gadu, kopš Eiropas Savienība (ES) piešķīra Turcijai kandidātvalsts statusu, taču šajā laikā turki drīzāk ir attālinājušies no ES, nevis integrējušies tajā. Kāds to pat ir salīdzinājis ar saderināšanos, kam neseko kāzas. No malas raugoties, Briseles un Ankaras attiecības atgādina amerikāņu kalniņus, kas var uzvīties augstu, bet tad pēkšņi novirzīties lejup. Regulāro nesaskaņu pamatā bijusi abu pušu atšķirīgā izpratne par demokrātiju un cilvēktiesībām.

Višegradas valstis atzīmē 20 gadus NATO(12)

Pasaulē lielākā un spēcīgākā militārā alianse – Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) – 1999. gada 12. martā piedzīvoja vēsturisku brīdi. Organizācijā, ko pēc Otrā pasaules kara Ziemeļamerikas un Rietumeiropas valstis dibināja kā pretsparu Padomju Savienībai un tās satelītvalstīm Eiropas austrumos, uzņēma Poliju, Čehiju un Ungāriju. Vēl tikai desmit gadu agrāk nekas tāds nebija iedomājams, jo šīs valstis atradās aiz "dzelzs priekškara". Tā bija pirmā NATO paplašināšanās pēc aukstā kara un ievadīja vēl vairāku postkomunistisko valstu iekļaušanu.

Izšķiroša nedēļa haotiskajā Brexit procesā(4)

Šī nedēļa Apvienotās Karalistes politikā solās būt viena no dramatiskākajām daudzu desmitgažu laikā, jo vairāki būtiski balsojumi parlamentā būs izšķiroši valsts nākotnei. Otrdien likumdevēji atkal balsos par premjerministres Terēzas Mejas panākto šķiršanās vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), ko Apvienotajai Karalistei vajadzētu pamest jau pēc 17 dienām.

Migrācijas krīze galā, bet izaicinājumi paliek(15)

Migrācijas krīzi Eiropā var uzskatīt par noslēgušos, paziņojusi Eiropas Komisija (EK). Migrantu un patvēruma meklētāju plūsma uz Eiropu nav izbeigusies, bet ir samazinājusies līdz līmenim, kāds bija pirms krīzes sākuma 2015. gadā. Taču ES nevar atslābt, jo bloka dalībvalstis tā arī nav spējušas vienoties par patvēruma politikas reformēšanu, kas ir nepieciešams, lai nākotnē ES būtu gatava jaunam migrantu pieplūdumam. Daudzi eiropieši migrāciju joprojām uzskata par vienu no galvenajiem ES izaicinājumiem, šo jautājumu balsu zvejošanai izmantos politiķi pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Asiņainie avokado(18)

Visā pasaulē populārā augļa kultivācija nodara neatgriežamus postījumus apkārtējai videi un vairo vardarbīgus noziegumus tā dzimtenē Meksikā.

Huawei tiesāsies ar ASV valdību(1)

Ķīnas telekomunikāciju lieluzņēmums Huawei ir vērsies tiesā pret ASV valdību saistībā ar Vašingtonas noteikto aizliegumu federālajām iestādēm izmantot kompānijas ražotās tehnoloģijas. ASV varasiestādes tur aizdomās Huawei par iespējamu spiegošanu Ķīnas valdības uzdevumā, tāpēc uzskata uzņēmuma ražotās tehnoloģijas par draudu nacionālajai drošībai. Amerikāņi ir mudinājuši arī savus sabiedrotos apsvērt līdzīgus aizliegumus, kuru pieņemšanas gadījumā daudzās valstīs varētu aizkavēties nākamās paaudzes – 5G – mobilo sakaru tīkla ieviešana.

Briti lems, kā cīnīties ar duršanas sērgu(4)

Divu nepilngadīgu jauniešu noduršana Apvienotajā Karalistē no jauna ir uzšķīlusi diskusijas par uzbrukumiem cilvēkiem, kuros ir izmantoti naži un citi asi priekšmeti. Arvien biežāk par šādu noziegumu izdarītājiem un upuriem kļūst pusaudži, liecina statistika. Esošie un bijušie iekšlietu sistēmas darbinieki uzskata, ka nažu noziegumu pieaugums ir cieši saistīts ar policistu skaita dramatisko samazināšanu laikā, kad pie varas ir atradusies Konservatīvā partija. Premjerministre Terēza Meja, kura pirms kļūšanas par valdības vadītāju ieņēma iekšlietu ministres amatu, nepiekrīt šādam secinājumam.

Makrons aicina domāt par Eiropas atdzimšanu(25)

Eiropa ir apdraudētāka nekā jebkad pēc Otrā pasaules kara, tāpēc eiropiešiem jāaizstāv kopīgās vērtības, kas viņiem visu pēckara periodu nodrošinājušas mieru un labklājību, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Otrdien politiķis ar 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu laikrakstu starpniecību vērsās pie eiropiešiem, izklāstot viņiem savu plānu bloka reformām. Visticamāk, ka viņa raksts ar nodomu tika publicēts pirms drīzumā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kurās labus panākumus prognozē galēji labējiem populistiem. Makrons, pret kuru jau mēnešiem Francijā protestē tā sauktā dzelteno vestu kustība, brīdina, ka šīs EP vēlēšanas būs "izšķirošas mūsu kontinenta nākotnei".

Kallasa lūko veidot Igaunijas valdību

Igaunijas parlamenta vēlēšanās vislielāko atbalstu ieguvušās liberālās Reformu partijas līderei Kajai Kallasai būs priekšroka nākamās valdības veidošanā. Ja viņai izdosies sapulcēt koalīciju ar vairākumu likumdevējā, tad Latvijas ziemeļu kaimiņi pirmo reizi tiks pie premjerministres – sievietes. Kallasa jau ir izslēgusi iespēju savā valdībā uzaicināt galēji labējo Igaunijas Konservatīvo tautas partiju (EKRE), ko var uzskatīt par svētdien notikušo vēlēšanu lielāko uzvarētāju, salīdzinot ar balsojumu pirms četriem gadiem. Savukārt līdzšinējā premjerministra Jiri Ratasa vadītajai Centra partijai vajadzēs analizēt, kāpēc no tās šajās vēlēšanās novērsās daļa tradicionālo atbalstītāju – krievvalodīgie Igaunijas iedzīvotāji.

Vecumdienas aiz restēm(5)

Japānā cietumi kļuvuši par sava veida drošības tīklu vientuļiem un trūcīgiem sirmgalvjiem, kuru skaits nākotnē tikai pieaugs.

Nacionālisma vilnis sasniedzis Igauniju(45)

Radikālo nacionālistu gaidāmie labie rezultāti svētdien notiekošajās Igaunijas parlamenta Rīgikogu vēlēšanās var nopietni apgrūtināt stabilas koalīcijas valdības izveidošanu. Vēlētāju aptaujas liecina, ka visvairāk deputātu vietu likumdevējā iegūs premjerministra Jiri Ratasa vadītā centriski kreisā Centra partija un lielākais opozīcijas spēks – liberālā Reformu partija, taču ir būtiski, cik mandātu iegūs mazākās partijas. Neiespējama nav arī Centra partijas un Reformu partijas kopīga valdība, bet tādā gadījumā abiem politiskajiem spēkiem būtu jāpārvar nopietnas domstarpības atsevišķos jautājumos.

Indija un Pakistāna nevēloties karot(1)

Indijas un Pakistānas amatpersonas aicinājušas uz savaldību, lai nepieļautu jauna kara izcelšanos starp abām naidīgajām kodolvalstīm pēc tam, kad Pakistāna trešdien paziņoja, ka notriekusi Indijas iznīcinātājus, kuri veica uzlidojumus strīdīgajā Kašmīras teritorijā. Starp Pakistānu un Indiju kopš neatkarības atgūšanas no Lielbritānijas 1947. gadā notikuši trīs kari. Divi no tiem – par Kašmīru – pārsvarā musulmaņu apdzīvotu reģionu Himalajos, ko par savu uzskata abas valstis.

Katoļu baznīcu satriec kardināla notiesāšana(31)

Milzu satricinājums Vatikānam un visai katoļu baznīcai ir ietekmīgā austrāliešu garīdznieka Džordža Pella atzīšana par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā. Pāvesta Franciska bijušais padomnieks finanšu jautājumos ir līdz šim augstākā mūsdienās notiesātā Vatikāna amatpersona. Tiesas spriedums nāca atklātībā tikai dažas dienas pēc tam, kad Vatikānā noslēdzās pāvesta rīkotā bezprecedenta baznīcas augstāko amatpersonu sanāksme, kurā sprieda par katoļu garīdznieku seksuālajiem noziegumiem, kas daudzu gadu gaitā ir pastrādāti visā pasaulē.

Hanoja sagaida Trampu un Kimu(2)

Neskaidrība valda pirms ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas diktatora Kima Čen Una otrā samita, kas trešdien un ceturtdien notiks Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā. ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš attiecību normalizēšanu ar totalitāro Ziemeļkoreju uzskata par vienu no saviem lielākajiem ārpolitiskajiem sasniegumiem, tikšanās nepieciešama, lai apliecinātu, ka Korejas pussalas atbrīvošanās no kodolieročiem patiešām ir sasniedzams mērķis. Tramps un Kims Čen Uns par to vienojās pērn jūnijā notikušajā samitā Singapūrā, tomēr līdz šim Ziemeļkoreja nav izrādījusi īpašu gribu atteikties no sava kodolarsenāla. Tāpēc ir maz cerību, ka Hanojas samits varētu noslēgties ar Kima Čen Una stingru apņemšanos virzīties pretī kodolbrīvai Ziememeļkorejai.

Varētu finišēt Trampam neērtā izmeklēšana(4)

Īpašais prokurors Roberts Millers šonedēļ varētu iesniegt ASV Tieslietu departamentam ziņojumu par gandrīz divus gadus ilgušo izmeklēšanu, kurā šķetināja ASV prezidenta Donalda Trampa iespējamās saites ar Krievijas valdību un Kremļa iespējamo iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās.

Ar brīvbiļetēm pret sastrēgumiem(7)

Nelielā, bet ārkārtīgi bagātā Luksemburga gatavojas kļūt par pirmo valsti pasaulē, kur ikviens būs tiesīgs bez maksas pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Hercogistes valdība cer, ka tādējādi Luksemburgas galvaspilsētā, kas ir viens no Eiropas Savienības (ES) administratīvajiem centriem, būtiski samazināsies satiksmes sastrēgumi un līdz ar to arī videi kaitīgo izmešu daudzums. Iniciatīvai esot arī sociāli mērķi.

Sašķeltā Moldova vēlēs parlamentu

Pēc svētdien notiekošajām parlamenta vēlēšanām Eiropas nabadzīgākā valsts Moldova varētu palikt «pelēkajā zonā» starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju, kas nozīmētu gausas reformas un korupcijas neapkarošanu. Aptaujas liecina, ka ne pašlaik valdošā proeiropeiskā Demokrātiskā partija, ne promaskaviskā Moldovas prezidenta Igora Dodona pārstāvētā Sociālistu partija neiegūs absolūto balsu vairākumu likumdevējā, kas var apgrūtināt jaunas valdības izveidošanu. Prezidents neizslēdz iespēju izsludināt atkārtotas vēlēšanas, ja partijas nespēs vienoties.

Ukraiņi atzīmē revolūcijas gadadienu(6)

Ukraina šajā nedēļā atzīmē piekto gadadienu kopš traģiskajiem notikumiem galvaspilsētā Kijevā, kuru rezultātā tika gāzts un no valsts bija spiests aizbēgt promaskaviskais prezidents Viktors Janukovičs, bet Ukrainā pie varas nāca prorietumnieciski noskaņoti politiķi. Varas maiņu Kijevā veikli izmantoja Krievija, kas okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet pēc tam izraisīja karu Donbasā.

Štati tiesājas par Trampa rīkojuma bloķēšanu(1)

Sešpadsmit ASV pavalstis vērsušās tiesā pret prezidenta Donalda Trampa administrāciju saistībā ar rīkojumu izsludināt ārkārtas stāvokli uz valsts dienvidu robežas ar Meksiku, lai iegūtu finansējumu viņa iecerētajai robežbarjerai. Prasības iesniedzēji vēlas bloķēt D. Trampa lēmumu, jo uzskata to par nelikumīgu.

Eiropieši neatsaucas ASV prasībai repatriēt džihādistus(26)

Eiropas valstis ir atturīgi reaģējušas uz ASV prezidenta Donalda Trampa prasību repatriēt un tiesāt savus pilsoņus, kas ir devušies uz Sīriju, lai pievienotos džihādistu grupējumam Islāma valsts. Amerikāņu atbalstīto un kurdu vadīto Sīrijas demokrātisko spēku (SDS) gūstā esot nonākuši aptuveni 800 ārvalstu kaujinieku, taču nav skaidrības par viņu likteni pēc tam, kad Sīriju pametīs ASV karaspēks. Eiropiešu izvairībai ir gan politiski, gan tiesiski iemesli.

El Čapo notiesāšanai var būt tikai simboliska nozīme(8)

Visās viņam izvirzītajās apsūdzībās par vainīgu atzītais meksikāņu narkobarons Hoakims "El Čapo" Gusmans, visticamāk, atlikušo mūžu pavadīs superdrošā cietumā ASV, taču bēdīgi slavenā noziedznieka izolēšana nenozīmēs beigas tā dēvētajam karam pret narkotikām. El Čapo savulaik vadītais Sinaloas kartelis joprojām ir galvenais narkotiku piegādātājs ASV tirgum, par ko cīnās vēl vairāki ietekmīgi organizētās noziedzības grupējumi. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Meksikā ik gadu narkokarteļu savstarpējās cīņās bojā ies desmitiem tūkstošu cilvēku, bet ASV milzīgs skaits cilvēku mirs no narkotiku pārdozēšanas.

Islāma valsts pēdējais bastions Sīrijā aplenkts(5)

Kurdu vadītie spēki ir aplenkuši teroristu grupējuma Islāma valsts (IV) pēdējo kontrolēto anklāvu Sīrijas austrumos, taču nav zināms, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai pilnībā atkarotu no džihādistiem teritoriju, jo tajā ir iestrēguši simtiem civiliedzīvotāju. ASV atbalstīto Sīrijas Demokrātisko spēku (SDS) pārstāvji brīdina, ka arī pēc tam, kad būs kritis IV pēdējais bastions Sīrijas austrumos, grupējums joprojām būs bīstams. Arī aizejošais ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības vadītājs ģenerālis Džozefs Votels ir izteicies, ka ar to cīņa pret IV nebeigsies. ASV prezidents Donalds Tramps ir pavēlējis visdrīzākajā laikā izvest no Sīrijas tur dislocēto amerikāņu karaspēku.

Kabula pieprasa vietu sarunās ar Taliban(7)

Pirms gada ASV prezidents Donalds Tramps noraidīja iespēju, ka Vašingtona varētu runāt ar radikālo grupējumu Taliban, pret ko amerikāņi Afganistānā karo jau gandrīz 18 gadu. Taču nupat ASV valdība piedalījās sarunās ar Taliban, pēc kurām abas puses paziņoja, ka ir vienojušās par centieniem nodibināt ilgstošu mieru Afganistānā. Pagājušajā nedēļā Maskavā tikās talibi un ietekmīgi afgāņu politiķi, kas nestrādā Afganistānas prezidenta Ašrafa Gani valdībā. Neiekļaušanu sarunās Afganistānas valdība uzskata par mēģinājumu sagrābt varu valstī.

Ķīnas lepnums ielenkumā

Pasaulē vadošais telekomunikāciju aprīkojuma un viens no lielākajiem viedtālruņu ražotājiem Huawei ir ķīniešu lepnums. Privātā uzņēmuma straujā izaugsme notikusi vienlaikus ar Ķīnas ekonomisko izrāvienu un lielvaras statusa nostiprināšanos. Taču uz kompānijas veiksmes stāstu ēnu met gadu gaitā Huawei izvirzītās apsūdzības par mēģinājumiem piesavināties citu idejas un aizdomas, ka kompānija veic spiegošanu Ķīnas valdības uzdevumā. Šī iemesla dēļ atsevišķās valstīs ir aizliegts izmantot noteiktas Huawei radītās tehnoloģijas.

Dzeltenās vestes strīdas par iešanu politikā(3)

Dzelteno vestu kustību, kuras atbalstītāji jau gandrīz trīs mēnešus iziet ielās visā Francijā, lai paustu neapmierinātību ar prezidentu Emanuelu Makronu un politisko, sociālo un ekonomisko situāciju valstī, ir sašķēlis jautājums, vai veidot savu politisko spēku.

Trampam neizdodas saliedēt Kongresu(17)

Aicināja uz vienotību, bet izgaismoja valsts sašķeltību. Tā kodolīgi var raksturot ASV prezidenta Donalda Trampa ikgadējo runu par stāvokli valstī, kurā viņš kārtējo reizi solīja izpildīt savu galveno priekšvēlēšanu solījumu – uzbūvēt sienu uz robežas ar Meksiku – un par politizētām nodēvēja jau notiekošās un vēl iespējamās izmeklēšanas pret viņu.

Kurdi nezina, ko darīt ar ārvalstu džihādistiem(8)

Pēc tam, kad 2011. gadā Sīrijā sākās pilsoņu karš, valstī ieradās tūkstošiem ārvalstnieku, lai piebiedrotos dažādiem džihādistu grupējumiem, kas izmantoja apkārt valdošo haosu, lai iegūtu kontroli pār daļu no teritorijas. Dažus gadus vēlāk daļa no šiem grupējumiem zvērēja uzticību teroristiskajai organizācijai Islāma valsts (IV), kas pasludināja kalifātu plašā teritorijā Sīrijā un Irākā.

ES dalībvalstis atzīst Gvaido par Venecuēlas līderi(11)

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, arī Latvija, cita pēc citas par Venecuēlas pagaidu prezidentu ir atzinušas opozīcijas līderi Huanu Gvaido pēc tam, kad līdzšinējais valsts vadītājs Nikolass Maduro atteicās izpildīt bloka izvirzīto ultimātu – izsludināt prezidenta ārkārtas vēlēšanas. Arī vairums Amerikas valstu Gvaido uzskata par Venecuēlas leģitīmo vadītāju un pieprasa Maduro atkāpties, lai valstī varētu notikt demokrātiska varas maiņa. ASV prezidents Donalds Tramps gan neizslēdz militāru intervenci Venecuēlā. Maduro, kuru joprojām atbalsta armija, ir brīdinājis, ka valsti var pārņemt ilgstošs un postošs pilsoņu karš.

Cīņa par iespēju pačurāt(21)

Sievietēm sabiedriskās vietās ir jāgaida ilgāk, lai varētu nokļūt uz tualeti. Dāmu rindām uz labierīcībām ir vairāki iemesli, tomēr būtiskākais ir ačgārnais pieņēmums, ka vienāda izmēra tualetes veicina dzimumu vienlīdzību