Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +11 °C
Migla
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

Uldis Ķezberis

Strīdas par Donbasa separātistu vēlēšanām(14)

Kremlim lojālo bruņoto separātistu grupējumu kontrolētajos Doņeckas un Luhanskas reģionos Austrumukrainā šomēnes paredzētās vēlēšanas izraisījušas domstarpības starp Krieviju un rietumvalstīm. Maskava vēlēšanas uzskata par likumīgām, turpretī ASV un Eiropas valstis uzstāj, ka balsojums ir jāatceļ, jo tas būšot neleģitīms un pārkāps Minskā noslēgtās pamiera vienošanās.

Tramps pirms vēlēšanām izvelk imigrantu kārti(7)

ASV prezidents Donalds Tramps ir pastiprinājis pretimigrantu retoriku pirms šomēnes gaidāmajām Kongresa starpvēlēšanām, pēc kurām viņa pārstāvētā Republikāņu partija varētu zaudēt kontroli parlamenta apakšpalātā – Pārstāvju palātā. Tādējādi Baltā nama saimnieks cer mobilizēt savu bāzes elektorātu un aizvilināt viņus līdz balsošanas urnām.

Vācijai un ES jāgatavojas Merkeles ēras beigām

Pēc trim gadiem Vācijas pilsoņi atkal izraudzīsies savus pārstāvjus federālajā parlamentā – Bundestāgā – un līdz ar to arī nākamo valdības vadītāju. Uz kanclera krēslu pirmo reizi kopš 2005. gada nepretendēs pašreizējā Vācijas līdere Angela Merkele no Kristīgo demokrātu savienības (CDU), kas viņas vadībā ir uzvarējusi pēdējās četrās Bundestāga vēlēšanās. Merkele šonedēļ paziņoja, ka atstās CDU priekšsēdētāja amatu pēc decembrī notiekošā partijas kongresa, bet 2021. gadā nestartēs federālajās vēlēšanās.

"Tropu Tramps" vadīs krīžu pārņemto Brazīliju(1)

Labēji radikālais Žairs Bolsonaru pēc uzvaras, iespējams, polarizējošākajās Brazīlijas prezidenta vēlēšanās, ir apsolījis apvienot Latīņamerikas lielāko valsti, aizstāvēt demokrātiju un pilsoņu brīvību, kā arī apkarot korupciju un izvest reģiona lielāko ekonomiku no stagnācijas. Taču daudzi brazīlieši baidās, ka 63 gadus vecā atvaļinātā armijas kapteiņa nākšana pie varas nozīmēs autoritārisma atgriešanos vairāk nekā 30 gadus pēc militārās diktatūras beigām. Brazīlija ir pēdējā no Latīņamerikas valstīm, kas ir pieredzējusi labējo politiķu nākšanu pie varas.

Krievijas agresijai atbild ar vērienīgām mācībām(56)

Norvēģijā ceturtdien startē NATO lielākie manevri divdesmit gados. Mācības Trident Juncture 18 būs svarīga pārbaude pasaulē spēcīgākās militārās alianses kolektīvajām aizsardzības spējām laikā, kad pieaug ģeopolitiskais saspīlējums starp Krieviju un Rietumiem. NATO manevri norisināsies neilgi pēc Krievijas visu laiku lielākajām militārajām mācībām Vostok-2018, kuras rietumvalstu militārie eksperti raksturoja kā Kremļa gatavošanos globālam karam.

Hašogi slepkavība: Turcija pieprasa Saūda Arābijai izdot vainīgos tiesāšanai(2)

Saūda Arābijas režīma kritiķa Džamala Hašogi slepkavība bija iepriekš plānota, otrdien paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš arī pieprasīja Rijādai sniegt atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar baiso noziegumu. Žurnālistu nogalināja 2. oktobrī Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, kad viņš tur ieradās, lai nokārtotu šķiršanās dokumentus. Rijāda līdz šim ir nākusi klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem par Hašogi likteni, izpelnoties starptautiskās sabiedrības nosodījumu.

Migrantu kolonna dodas uz ASV robežas pusi(45)

Spītējot ASV prezidenta Donalda Trampa brīdinājumiem slēgt valsts dienvidu robežu, tūkstošiem migrantu no Centrālamerikas organizēti turpina ceļu, kura galamērķis ir Savienotās Valstis. Vairākums migrantu bēg no nabadzības un vardarbības savā dzimtenē, tāpēc izmisumā ir gatavi šķērsot robežas arī nelikumīgi un riskēt ar dzīvību.

Ukrainai un Krievijai cīņa arī Azovā un baznīcā(11)

Ukrainas un Krievijas attiecības ir naidīgas kopš 2014. gada, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins nolēma sagrābt Krimu un ievest karaspēku Donbasā. Pagaidām nekas neliecina, ka Kijeva un Maskava drīz varētu salabt. Lielāka ir iespēja, ka saspīlējums padziļināsies. Par potenciālu Krievijas un Ukrainas sadursmes punktu ir kļuvusi Azovas jūra, kur Krievija ir palielinājusi militāro klātbūtni un traucē tirdzniecības kuģu piekļuvi Ukrainas ostām. Karojošās kaimiņvalstis nesatuvinās arī pareizticīgo kristiešu centra – Konstantinopoles patriarhāta – pagājušās nedēļas lēmums atzīt Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību.

Meklē populisma avotu(30)

Desmit gadu pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes izskan vērtējumi, ka tā ir vainojama pie populisma pieauguma Rietumos. Citi domā, ka tas ir pārāk vienkāršots uzskats.

Bavārijā briest pārmaiņas(8)

Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) Bavārijas māsaspartijai – Kristīgi sociālajai savienībai (CSU) – draud rekordzems rezultāts svētdien gaidāmajās federālās zemes parlamenta vēlēšanās. CSU, visticamāk, zaudēs absolūto vairākumu Bavārijas Landtāgā, ko tā ir kontrolējusi gandrīz visu pēckara periodu, un būs spiesta piesaistīt citus politiskos spēkus, lai izveidotu stabilu koalīciju.

Trampa administrāciju pamet arī Nikija Heilija(2)

Pēc ASV vēstnieces ANO Nikijas Heilijas paziņojuma par lēmumu drīzumā atstāt ietekmīgo amatu izskan minējumi, kāpēc viņa spers šādu soli, kļūstot par kārtējo augsta ranga amatpersonu, kas pamet prezidenta Donalda Trampa administrāciju. Viņa ir noraidījusi spekulācijas, ka varētu mest izaicinājuma cimdu Trampam 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās.

Populisti saliedēsies pirms EP vēlēšanām(21)

Populisti gatavojas apvienot spēkus, lai nākamā gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās "sadotu" Eiropas Savienībai (ES). Par to šonedēļ paziņoja Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni un Francijas galēji labējā politiķe Marina Lepena. Pēdējā negaidīti distancēja sevi no ASV prezidenta Donalda Trampa bijušā ideologa Stīvena Benona, kurš arī plāno saliedēt labējo populistu partijas Eiropā.

Bēgt no bezcerības(2)

ANO apgalvo, ka pēdējo gadu laikā Venecuēlu ir pametuši vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju. Viņi bēg no trūkuma un bada - Venecuēlā gandrīz 90% no 31 miljona Venecuēlas iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, bet vidusšķira vairs nepastāv.

Itālijai strīds ar EK par nākamā gada budžetu(1)

Itālijas eiroskeptiskajai valdībai ir nopietnas domstarpības ar Eiropas Komisiju (EK) par Romas plāniem palielināt valsts budžeta izdevumus, lai izpildītu vēlētājiem dotos treknos solījumus. Brisele ir brīdinājusi, ka Itālijas valdības plānotie tēriņi var neiekļauties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm noteiktajos izdevumu rāmjos. Arī finanšu tirgi ir nervozi reaģējuši uz Romas plāniem. Tomēr politiķi Romā bravūrīgi paziņo, ka neviens no ārpuses nepiespiedīs mainīt iecerēto kursu.

Krievijas izlūkdienestu GRU apsūdz globālos kiberuzbrukumos(12)

Krievija par iztēles augli ir nodēvējusi Lielbritānijas un tās sabiedroto paziņojumus par kiberuzbrukumiem, kurus visā pasaulē esot pastrādājis Krievijas militārais izlūkdienests. Uzbrukumu mērķis bija politiskās institūcijas, uzņēmumi, mediji un sporta organizācijas. Tie ietekmēja lielu skaitu cilvēku un nodarīja ievērojamus finansiālus zaudējumus, apgalvo Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC). Rietumvalstu valdības jau iepriekš ir apsūdzējušas Krievijas valsti virknē kiberuzbrukumu, bet šī ir pirmā reize, kad kā vainīgā tiek nosaukta konkrēta organizācija.

Indija slēgs līgumu par Krievijas bruņojuma iegādi(7)

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien ieradīsies Indijas galvaspilsētā Ņūdeli, lai tiktos ar šīs valsts premjerministru Narendru Modi. Tā būs viņu otrā divpusējā tikšanās šogad, jo maijā Modi viesojās pie Putina Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos, kur līderi apsprieda valstu ekonomisko un militāro sadarbību.

Vācijā vienojas par jaunu imigrācijas likumu(7)

Vācija atplestām rokām sagaidīs labi izglītotus ārzemniekus, bet nabadzīgiem un neizglītotiem cilvēkiem no trešajām valstīm būs grūtāk ieceļot federatīvajā republikā. To paredz jaunā imigrācijas politika, par ko ir vienojusies kancleres Angelas Merkeles vadītā konservatīvo un sociāldemokrātu koalīcija. Tas gan nenozīmējot, ka Vācija pagriezīs muguru patvēruma meklētājiem, kas bēg no kara vai vajāšanas savā izcelsmes valstī.

Ziemeļamerika saglābj brīvo tirdzniecību(3)

Finanšu tirgi pirmdienas rītā pozitīvi reaģēja uz ASV un Kanādas svētdienas vakarā panākto vienošanos, kas aizstās Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgumu (NAFTA). Amerikāņi jau augustā bija noslēguši jaunu vienošanos ar NAFTA trešo dalībvalsti Meksiku. Tas nozīmē, ka no bojāejas ir izglābta pirms gandrīz ceturtdaļgadsimta izveidotā brīvās tirdzniecības telpa.

Pelēči pret lopkopjiem(5)

Rietumeiropā strauji savairojušies savulaik gandrīz izmirušie vilki, kuri mēdz uzbrukt ganāmpulkiem. Lopkopji prasa ierobežot vilku populāciju, bet dzīvnieku aizstāvji aicina uz mierīgu līdzāspastāvēšanu ar pelēčiem.

Maķedonija balsos par nosaukuma maiņu(7)

Maķedonijas pilsoņiem ir iespēja ievērojami mainīt valsts nākotni. Tur svētdien notiks referendums, kurā maķedoniešiem būs jāizlemj, vai atbalstīt vienošanos ar Grieķiju par valsts nosaukuma maiņu. Tas ļautu atrisināt gandrīz 30 gadu senu strīdu ar dienvidu kaimiņiem un pavērtu valstij durvis uz pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO.

Eiropas uzņēmumi pārtrauc biznesu Irānā(7)

Eiropa turpina uzturēt ekonomiskās saites ar Irānu, lai nepieļautu valsts izstāšanos no 2015. gadā parakstītās vienošanās par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu. Šiem centieniem ir būtisks šķērslis – ASV, kas pameta kodollīgumu un paziņoja par ekonomisko sankciju atjaunošanu pret Irānu.

Demokrātijas bāka apdzisusi(26)

Mjanmas demokrātijas un cilvēktiesību ikona Auna Sana Su Či 1991. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par drosmi un pašaizliedzību nevardarbīgi pretoties brutālam militāristu režīmam, kas pusgadsimtu ieslodzīja, spīdzināja un nobendēja tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Apbalvojuma piešķīrēji cildināja viņas centienus Mjanmā "izveidot demokrātisku sabiedrību, kurā valstī pārstāvētās etniskās grupas dzīvotu saskaņā viena ar otru".

Poļi gaida amerikāņu karabāzi(32)

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nopietni apsver Varšavas piedāvājumu Vašingtonai izveidot pastāvīgu amerikāņu karabāzi Polijā. Poļi ir gatavi atvēlēt ievērojamu summu, lai viņu vēlme kļūtu par realitāti, un pat piedāvā nosaukt iespējamo bāzi par "Trampa fortu".

Kritizē spiegu šefa pārcelšanu citā krēslā(3)

Vācijas presē negatīvu vērtējumu izpelnījies valdības lēmums pārcelt citā amatā, nevis atlaist iekšējā izlūkdienesta – Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) – priekšnieku Hansu Georgu Māsenu. Viņa vadītā dienesta darbs un paša rīcība jau agrāk tikusi kritizēta, bet Māsenam liktenīgi kļuva izteikumi, kuros viņš apšaubīja labējo ekstrēmistu uzbrukumus ārzemniekiem protestu laikā Kemnicas pilsētā, un aizdomas par BfV šefa simpātijām pret galēji labējo partiju Alternatīva Vācijai (AfD). Jautājums par viņa iespējamo atlaišanu radīja jaunu saspīlējumu kancleres Angelas Merkeles vadītajā konservatīvo un sociāldemokrātu koalīcijas valdībā.

Koreju līderi apspriež kodolatbruņošanos(3)

Dienvidkorejas prezidents Muns Džē Ins otrdien uzsāka vizīti Ziemeļkorejā, lai kopā ar komunistiskās valsts diktatoru Kimu Čen Unu strādātu pie karastāvokļa izbeigšanas starp abām valstīm un Korejas pussalas kodolatbruņošanās. Ziemeļkorejas galvaspilsētas Phenjanas iedzīvotāji Munu Džē Inu sveica ar ovācijām, mākslīgo ziedu pušķiem un baltiem karodziņiem, uz kuriem bija attēlota nesadalīta Koreja, taču ir skaidrs, ka būs nepieciešams laiks, lai abas valstis pilnībā izbeigtu saspīlējuma atmosfēru. Tas lielā mērā būs atkarīgs arī no Savienotajām Valstīm.

Orbāns un Putins runās par enerģētiku(20)

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns otrdien ieradīsies oficiālā vizītē Krievijā, lai tiktos ar šīs valsts prezidentu Vladimiru Putinu. Abu līderu sarunas galvenā tēma būšot jauns ilgtermiņa līgums par Krievijas gāzes piegādi Ungārijai un citi kopīgi enerģētikas projekti. Šī būs Putina un Orbāna otrā tikšanās divu mēnešu laikā, un tā vēlreiz apliecinās viņu ciešo draudzību par spīti tam, ka Eiropas Savienība (ES) jau vairākus gadus īsteno sankciju politiku pret Krieviju saistībā ar tās agresīvo ārpolitiku.

Putina pensiju problēma(15)

Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitāte pirmo reizi kopš Krimas aneksijas 2014. gadā ir ievērojami sarukusi. Tas nav saistīts ar ekonomiskajām problēmām, amatpersonu korupciju vai rietumvalstu sankcijām. Ilgstoši ļoti augstais iedzīvotāju atbalsts valsts līderim ir samazinājies, jo valdība šovasar paziņoja par plāniem palielināt pensionēšanās vecumu. Lēmums ir izraisījis sašutumu sabiedrībā un plašus ielu protestus, kas ir spējuši apvienot gan prokremliskās partijas, gan tā dēvēto nesistemātisko opozīciju ar galveno Putina kritiķi Alekseju Navaļniju priekšgalā. Ieceres pretinieki uzskata, ka politiķi vēlas miljoniem krievu atņemt ļoti nozīmīgu ienākumu avotu, bet daudzi pusmūžu sasniegušie baidās, ka varētu nemaz nenodzīvot līdz pensijai.

ASV austrumkrasts sagaida "Maika Taisona belzienu"

Viesuļvētras Florensa radītā vēja ātrums ir mazinājies, taču tā vienalga tuvākajās dienās var izraisīt katastrofiskus postījumus plašā teritorijā ASV austrumu piekrastē, tāpēc varas iestādes ir aicinājušas simtiem tūkstošiem iedzīvotāju pamest mājas un doties uz drošākiem rajoniem.

Trampa politika tuvina Krieviju un Ķīnu(17)

ASV prezidenta Donalda Trampa politika attiecībā pret Krieviju un Ķīnu ir piespiedusi abas pēdējās atmest agrākās domstarpības, lai kopīgi stātos pretī Vašingtonai. Ceturtdien Krievijas Tālo Austrumu pilsētā Vladivostokā noslēdzas Austrumu ekonomikas forums, ko pirmo reizi apmeklēja Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, bet nākamotrdien noslēgsies Krievijas vēsturē vērienīgākie militārie manevri Vostok-2018, kuros piedalās arī Ķīnas bruņotie spēki.

Vēlēšanu rezultāti ieveduši Zviedriju politiskā strupceļā(10)

Politiskās neziņas posms ir sācies Zviedrijā pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās neviena no partijām un aliansēm neieguva vairākumu, lai varētu izveidot stabilu valdību. Vēlētāju atbalstu, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām 2014. gadā, zaudēja gan pašreizējā premjerministra Stēfana Lēvena vadītā centriski kreisā Sociāldemokrātiskā partija, gan lielākais opozīcijas spēks – centriski labējā Moderātu partija. Trešajās vēlēšanās pēc kārtas atbalsts pieaudzis labējo populistu partijai Zviedru demokrāti, kas savu popularitāti ir būvējusi uz lielas sabiedrības daļas neapmierinātību ar valsts līdzšinējo imigrācijas politiku.