Demokrātijas bāka apdzisusi

Taču pēdējā gada laikā kādreiz viena no pazīstamākajām politieslodzītajām pasaulē daudzu acīs ir kļuvusi par antivaroni, jo izvairās atklāti kritizēt Mjanmas armijas zvērības pret rohindžu etnisko minoritāti. Agrāk nelokāmā preses brīvības aizstāve arī atbalsta tiesas lēmumu piespriest cietumsodu diviem žurnālistiem, kuri izmeklēja militāristu pastrādātu masu slepkavību. Aunas Sanas Su Či rīcība ir izsaukusi pat aicinājumus atņemt viņai Nobela Miera prēmiju.

Dzimtene pāri visam

Aunas Sanas Su Či dzīve nav nošķirama no mūsdienu Mjanmas (līdz 1989. gadam Birmas) dramatiskās vēstures. Viņa piedzima 1945. gadā britu impērijas pārvaldītajā Birmā politiķa Auna Sana ģimenē. Viņas tēvs neilgi pēc tam kļuva par Birmas premjerministru un sāka apvienot etnisko konfliktu pārņemto impērijas nomali, lai atbrīvotos no britu jūga. Auns Sans savu sapni par brīvu Birmu nepiedzīvoja, jo viņu nogalināja pusgadu pirms neatkarības pasludināšanas – 1948. gada janvārī. Aunu Sanu vēlāk pasludināja par Nācijas tēvu.

Drīz vien jaunajā valstī atkal uzšķīlās etniskā vardarbība, kas pārauga ilgstošā pilsoņu karā. Situāciju izmantoja militāristi ar ģenerāli Ne Vinu priekšgalā, kas 1962. gadā sarīkoja apvērsumu un ieviesa totālu kontroli pār valsts politiku un ekonomiku. Ne Vina 26 gadus ilgās valdīšanas laikā Birma nonāca starptautiskā izolācijā un kļuva par vienu no mazattīstītajām valstīm, lai gan tā ir bagāta ar dabas resursiem.

Aunas Sanas Su Či ģimene neatradās Birmā, kad tur notika varas maiņa. Viņas māte 1960. gadā bija kļuvusi par vēstnieci Indijā. Turpmākajos 28 gados Auna Sana Su Či tikai dažas reizes apmeklēja dzimteni. Pēc Deli Universitātes absolvēšanas viņa devās uz Apvienoto Karalisti, kur Oksfordas Universitātē studēja filozofiju, politiku un ekonomiku. 1972. gadā Auna Sana Su Či salaulājās ar budisma pētnieku Maiklu Erisu. Viņu laulībā piedzima divi dēli.

Pēc studiju pabeigšanas Auna Sana Su Či veltīja laiku sava neiepazītā tēva dzīves izpētei un publicēja Auna Sana biogrāfiju. Tēva milzīgie nopelni Birmas neatkarības iegūšanā viņu ļoti iedvesmoja. Pirms kāzām Auna Sana Su Či savam līgavainim nosūtīja vēstuli, kurā skaidri lika saprast, ka dzimtene viņai ir svarīgāka par visu. "Es lūdzu tikai vienu lietu – ka tad, kad es būšu nepieciešama savai tautai, tu man palīdzēsi izpildīt manu pienākumu pret viņiem," viņa rakstīja. "Vai tu ļoti iebilstu, ja šāda situācija kādreiz rastos? Es nezinu, cik liela, bet šāda iespēja pastāv."

Šāds brīdis pienāca 1988. gadā, kad Auna Sana Su Či atgriezās dzimtenē, lai aprūpētu smagi slimo māti. Tobrīd Birmā sākās plaši protesti pret militāro huntu, jo sabiedrībā bija nobriedusi vēlme pēc demokrātiskām pārmaiņām. Pie Aunas Sanas Su Či vērsās grupa disidentu, kuri viņai piedāvāja uzņemties jaunas politiskas partijas – Nacionālās demokrātijas līgas (NDL) – vadību. NDL dibinātāji uzskatīja, ka partijas līderim ir jābūt kādam no Auna Sana ģimenes. Neraugoties uz politiskās pieredzes trūkumu, viņa piekrita piedāvājumam. "Kā sava tēva meita es nevarēju palikt vienaldzīga pret notiekošo," jaunā aktīviste sacīja savā pirmajā uzrunā protestētājiem. Viņa sacelšanos pret militāristiem nodēvēja par "otro neatkarības cīņu".

Auna Sana Su Či, iedvesmojoties no ASV pilsonisko tiesību aizstāvja Mārtina Lutera un Indijas neatkarības kustības līdera Mahatmas Gandija, apceļoja valsti un organizēja demonstrācijas, kurās pieprasīja miermīlīgas demokrātiskas reformas un brīvas vēlēšanas. Taču drīz vien armija nevardarbīgos protestus brutāli apspieda. 1989. gadā Aunai Sanai Su Či bez tiesas piesprieda mājas arestu par "valsts apdraudēšanu". Aiz restēm nonāca arī vairākums NDL līderu.

Par spīti tam partija pārliecinoši uzvarēja 1990. gadā notikušajās vēlēšanās, tomēr hunta atteicās atzīt balsojuma rezultātus un nodot varu viņu rokās.

Nevar būt prezidente