Lai gan jau piekto mēnesi pēc kārtas samazinās Latvijas preču
eksporta vērtība uz Krieviju, jūlijā kritums bija mazāks nekā
iepriekšējos mēnešos, un salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju
eksporta apjomi uz Krieviju samazinājušies tikai par 2,4%, rāda
Finanšu ministrijas (FM) informācija. Jāņem gan vērā, ka patlaban
publiskotajos datos vēl neparādās augustā noteiktā Krievijas
embargo ietekme uz mūsu valsts eksportu.
Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, uzrunājot Vācijas
Bundestāgu un pieminot nacistu iebrukuma Polijā 75. gadadienu,
uzsvēris samierināšanās nozīmi, kas kādreizējos ienaidniekus
padarījusi par izciliem partneriem. vēsta BBC.
Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir gandrīz finišējis
maratonā pēc ietekmīga amata Eiropas Savienības (ES) struktūrās -
viņš ir izraudzīts par eiro un sociālajām lietām atbildīgo komisāru
un vienlaikus arī par vienu no septiņiem Eiropas Komisijas (EK)
viceprezidentiem. «Nāksies risināt ar ES un eirozonas finansiālo
stabilitāti un ekonomisko izaugsmi saistītās lietas, vienlaikus tās
saistot ar sociālajiem un nodarbinātības jautājumiem, lai augļus
sajustu pēc iespējas vairāk Eiropas iedzīvotāju un mazinātos
ienākumu nevienlīdzība starp dalībvalstīm un katrā atsevišķi,»
uzreiz pēc komisāru vārdu un amatu sadalījuma publiskošanas
trešdienas pusdienlaikā pavēstīja V.
Francijas valdība paziņojusi, ka atliek valsts budžeta deficīta
samazināšanas mērķus par diviem gadiem ekonomikas stagnācijas un
politiskās nestabilitātes dēļ, vēsta TheLocal.fr. Tas
nozīmē, ka Eiropas otrās lielākās ekonomikas valstij nāksies
skaidroties ar Briseli, kāpēc tā neievēro Eiropas Savienības
vienošanos, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus
no iekšzemes kopprodukta. Francija bija solījusi atgriezties pie 3%
deficīta nākamgad. Taču tās finanšu ministrs Mišels Sapēns
paziņojis, ka nākamā gada budžeta deficīts tiek prognozēts 4,3% no
IKP, šogad - 4,4%.
Lai Ukraina spētu noturēties gaidāmajā ziemā, rietumvalstīm būtu
tai jāpiešķir militāra un ekonomiska palīdzība, intervijā aģentūrai
LETA uzsvēris bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs,
pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks
(Vienotība). Viņaprāt, patlaban noslēgtais pamiers Ukrainā
nenoturēsies ilgi un tiks izmantots, lai Ukrainā no Krievijas
ievestu papildu bruņojumu un iesaldētu vēl vienu konfliktu, kā tas
jau ir, piemēram, Piedņestrā. Ar ekonomiskajām sankcijām, viņaprāt,
konfliktu novērst nevar.
Iedomāsimies, ka pasaule ir daudzdzīvokļu māja, kurā dzīvokļi ir
valstis. Tātad arī Latvija ir kā viens dzīvoklis šajā lielajā
daudzdzīvokļu namā. Dzīvoklī LATVIJA dzīvo, piemēram, trīs cilvēki.
Viens no viņiem izdomā pārcelties no LATVIJAS uz citu dzīvokli. Šis
cilvēks, dodoties prom, nezina, vai aizbrauc uz neilgu laiku vai uz
neatgriešanos.