«Eiropiešus tagad vieno pārliecība, ka cieņa pret cilvēciskumu ir neatņemama,» teica prezidents. Viņš uzsvēra, ka ar samierināšanās brīnumu Eiropa varējusi atstāt pagātnē naidu. Tas ļāvis poļu un vāciešu jaunajai paaudzei strādāt un mācīties kopā.
B. Komorovskis atgādināja bijušā Polijas ārlietu ministrs Vladislava Bartoševska teikto 1995. gada runā Bundestāgā, ka apvienotās Eiropas nākotne būs atkarīga no Polijas un Vācijas attiecībām.
Tas esot ne mazāk svarīgi arī tagad, kad Eiropai nācies reaģēt uz Ukrainā notiekošo konfliktu un «nepieredzēto agresiju» no Krievijas puses. «Mūsu acu priekšā Krievijā atdzimst nacionālistiskā ideoloģija, kas, slēpjoties aiz mazākumtautību aizstāvības lozungiem, pārkāpj cilvēktiesības un starptautiskos likumus. Tas nozīmē, ka Vācijai un Polijai jāuzņemas vēl lielāka atbildība par ciešāku sadarbību Eiropas nākotnei,» prezidenta teikto citē Deutsche Welle.