Taču aizbraukšanas brīdis ir pienācis, un dzīvoklī palikuši tikai divi cilvēki, no kuriem tikai viens strādā, bet otrs vecuma dēļ jāuztur. Tas, kurš aizbrauca, ir vidēja vecuma cilvēks, var pat teikt, gados jauns cilvēks, kas vīlās savā dzīvoklī, tajā, ka viņam nav pietiekami naudas, lai maksātu mājokļa hipotēku un citus rēķinus, tāpēc viņš dodas uz dzīvokli, piemēram, VĀCIJA.
Elementārs salīdzinājums, kas atspoguļo notiekošo. Arī manu ģimeni skāra ekonomiskā emigrācija, un jau tajā laikā, kad tas vēl nebija tik populāri. Eiropas Savienībā (ES) pastāv brīvā darbaspēka kustība kā viena no fundamentālajām pamatvērtībām. Vairs nav nepieciešama darba atļauja, lai strādātu citā ES dalībvalstī, nav jākārto dažas ar nodokļiem saistītas formalitātes. Šķiet, labvēlīgākus apstākļus darba meklējumiem ārzemēs grūti iedomāties.
Esmu ar daudziem runājis par to, ko cilvēki vēlas, lai atgrieztos Latvijā. Prasības nav ambiciozas, pat ļoti pieticīgas. Visi vēlas stabilu darbu ar algu, kas ļautu samaksāt rēķinus un vismaz nedaudz izbaudīt dzīvi. Gados jauni draugi man saka: «Šeit [ārzemēs] strādāju parastu darbu, bet pelnu tādu naudu, ka man nevajag skaitīt centu pie centa, varu atļauties arī ceļot.» Taču viņi arī atzīst, ka skumst pēc mājām un vēlas ātrāk braukt uz Latviju. Turklāt ne visiem paveicas, daži darbu neatrod arī ārzemēs.
Paaudze nosaka prasības. Jaunā paaudze ir mobila, tā ir interneta paaudze, kas dažu stundu laikā no Rīgas ar lidmašīnu var nokļūt ikvienā lielākā Eiropas pilsētā, un jaunieši šo iespēju izmanto. Laikus nopērkot biļeti, uz Vāciju turp un atpakaļ var aizlidot par tikai 40 eiro, tāpēc kārdinājums meklēt darbu citā valstī ar augstāku dzīves līmeni ir ļoti liels.
Manu paaudzi raksturo ambīcijas, un, manuprāt, labākais veids, kā tās realizēt, ir sākt uzņēmējdarbību. Katram uz ārzemēm izceļojošam un tur palikušajam jaunietim jāapdomā iespēja veidot savu uzņēmējdarbību Latvijā. Cieņu izraisa, piemēram, pašmāju AirDog projekts. Nebrīnīšos, ja par šo uzņēmumu mēs vēl ļoti daudz dzirdēsim.
Jaunatnes iesaistīšana uzņēmējdarbībā radīs jaunas darba vietas, nodrošinās jauniešus ar darbu, cels kopējo labklājības līmeni, bet, lai tā notiktu, nepieciešamas četras pamatlietas. Pirmkārt, jau no bērnības jāattīsta personas prasmes un iemaņas uzņēmējdarbībā, valsts līmenī atbalstot skolēnu uzņēmumus. Otrkārt, ikvienā Latvijas augstskolā (arī atsevišķās skolās) valstij jāsubsidē biznesa inkubatoru atvēršana vai attīstība. Treškārt, sabiedrībai jāprot akceptēt jauno indivīdu sapņi un ambīcijas un jāatbalsta viņi centienos sapņus un ambīcijas realizēt. Ceturtkārt, izglītības attīstībai Latvijā jākļūst par absolūtu prioritāti, kas nozīmē investīcijas izglītībā. Ievērojot šīs pamatlietas, Latvijā radīsies jaunas nozares, jauni uzņēmumi un jaunas darba vietas, paaugstinot kopējo konkurētspēju un algu līmeni un tādā veidā mudinot cilvēkus atgriezties no ekonomiskās trimdas.
*Uzņēmējs, SIA Darbinieku pārstāvis valdes loceklis