Savās Piezīmju grāmatiņās Albērs Kamī raksta: "Ir gandrīz neiespējami piecas minūtes skatīties, kā pulksteņa rādītājs riņķo pa ciparnīcu, tik ļoti ilgi un kaitinoši tas ir."
Pa logu vēro sniegputenī iztriekušos bērnus un nodomā, cik labi te, siltumā. Tev to bērnu pirmā sniega ietītajā pagalmā drīzāk ir žēl, kaut kas ainavā aiz loga šķiet aplams, neiederīgs...
Telpas akustika parāda, kā skaņa izturas telpā. Tas nozīmē, ka klausītājs un skaņas avots atrodas vienā un tajā pašā telpā. Ja telpā nav gandrīz nevienas skaņu slāpējošas virsmas (siena, jumts un grīda), skaņa atlēks no virsmām un paies ilgs laiks, pirms tā izzudīs.
[Raksts tapis vēl pirms piecgadīgais Ivans Berladins otrdienas vakarā tika atrasts miris – red.]
Tumšs. Jūlija nakts. Līst. Logu esmu atstājusi vaļā. Mēģinot iemigt, atveru un aizveru acis. Lietus ir ļoti tuvu, un savā jumtistabā līšanu izjūtu fiziski.