No reformām atkal čiks vien iznāk
Atvieglojums un vilšanās reizē, jo atkal neīstenojas solītās reformas, kas pēc būtības varēja uzlabot skolotāju dzīvi, - tā varētu raksturot vispārējo skolotāju noskaņojumu, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Algas
Diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski plāno ieviest piecu gadu laikā
Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, paredzot to ieviest pakāpeniski līdz 2020.gadam.Šodien FM pārstāvji prezentēja priekšlikumu, kas paredz, ka 2016.gadā tāpat kā līdz šim tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā. Savukārt 2017.
Losandželosā plāno ievērojami palielināt minimālo darba algu
Losandželosas amatpersonas otrdien balsojumā apstiprinājušas minimālās darba algas palielināšanu no deviņiem dolāriem (7,9 eiro) līdz 15 dolāriem (13,2 eiro) par stundu, tādējādi šis paaugstinājums varētu uzlabot dzīves kvalitāti vairākiem simtiem tūkstošu pilsētas iedzīvotāju.
Nenoturīgais algu pieaugums
Vidējā alga Latvijā atkal sasniegusi trekno gadu līmeni, taču daudziem šāds atalgojums aizvien ir neaizsniedzams, ceturtdien lasāms avīzē Diena.
Lietuvā jūlijā palielinās minimālo mēnešalgu
Lietuvas Trīspusējā padome, kas apvieno valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvjus, otrdien vienojusies no 1.jūlija palielināt minimālo mēnešalgu valstī no 300 līdz 325 eiro.
No ES līderiem vismazākā alga ir Straujumai
Latvijas ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība), salīdzinot ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem ir vismazākais atalgojums, piemēram Vācijas kanclere Angela Merkele saņem apmēram 10 reizes vairāk, liecina Nīderlandes atvērto datu aktīvistu Saraggaso.nl apkopotā informācija.
Padomdevēji aiz ministru mugurām
Veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS), kurš aktīvi meties cīņā ar veselības aprūpes sistēmas slimībām, ar padomiem palīdz biznesā rūdīti cilvēki
. Dažādās ministrijās atšķiras padomnieku skaits un arī viņu atalgojums. Visvairāk - 13 - padomdevēju ir premjerministrei Laimdotai Straujumai (Vienotība), otrdien lasāms avīzē Dienas Bizness.
Aptauja: 88% algas norādīšanu darba sludinājumos uzskata par obligātu prasību
Lielākā daļa jeb 88% aptaujāto speciālistu uzskata, ka atalgojums ir būtisks nosacījums darba piedāvājumu izvērtēšanā, tāpēc algas norādīšana darba sludinājumos būtu obligāta prasība, liecina darba portāla CVmarket.lv veiktās aptaujas rezultāti.
Algu kāpums ir izdevīgs visiem
Pēdējā
laikā Eiropas valstu augstākajos ešelonos dzirdami aicinājumi
uzņēmējiem stimulēt ekonomiku, maksājot darbiniekiem lielākas
algas. Loģika ir vienkārša un uzskatāma par vienu no daudzajiem
kvantitatīvās stimulēšanas mehānismiem. Proti, nauda rada
aizvien jaunu naudu, un, jo vairāk tās ir apritē, jo lielākas
iespējas pašiem uzņēmumiem paaugstināt peļņu, bet valstij -
palielināt iekasējamo nodokļu apjomu.
Iecerēts, ka mazāk atalgotie saņems vairāk
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), par kuras dalībnieci Latvija vēlas kļūt šogad, ir publicējusi ziņojumu par mūsu valsts ekonomikas attīstību. Ziņojumā nozīmīgu vietu ieņem mūsu nodokļu sistēmas analīze un rekomendācijas tās pilnveidošanai.Viens no būtiskākajiem ziņojuma secinājumiem - Latvijā ir nepieļaujami liels nodokļu slogs zemu atalgotam darbaspēkam.
Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai naudu prasīs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem
Papildu nepieciešamo finansējumu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai šogad prasīs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Nākotnes pensionāri zemo algu gūstā
Teju ceturtā daļa jeb 22% nodarbināto veic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas (360 eiro) vai no summas, kas mazāka par minimālo algu. Šo cilvēku vidū ir gan minimālās algas saņēmēji, gan pašnodarbinātie, kā arī radošo profesiju pārstāvji un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji.