Kopējās valsts ekonomiskās aktivitātes pieaugums, krītošais bezdarba līmenis un aizvien izteiktākais kvalificēta darbaspēka trūkums liek pieaugt kopējam algu līmenim Latvijā, otrdien vēsta laikraksts Diena.
Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Finanšu ministrijas (FM) optimisms attiecībā uz gaidāmo vidējās algas pieaugumu jāvērtē ar piesardzību, jo šis rādītājs ekonomisko situāciju valstī neatspoguļo objektīvi. Dažu cilvēku ekstrēmi lielās algas uz papīra vidēji bagātākus padara visus Latvijas iedzīvotājus, taču realitātē no teju 900 tūkstoš eiro lielās gada algas vienīgais ieguvējs ir pats airBaltic šefs Martins Aleksandrs Gauss.
Latvijā sieviešu un vīriešu darba samaksas par to pašu darbu atšķirība ir zemākā Baltijas valstu vidū, liecina algu izpētes platformas Paylab apkopotie dati par 12 Centrālās un Austrumeiropas valstīm.
Pērnā gada pirmie trīs ceturkšņi iezīmējās ar negaidītu darba samaksas pieauguma kritumu, kas lika samazināt arī prognozes. Taču pēdējā ceturkšņa dati liecina, ka algu pieaugums gada beigās ir aizsniedzies līdz 5,9%. Turklāt ir pārskatīts arī iepriekšējo ceturkšņu veikums, kas uzrāda pozitīvāku algu dinamiku. Rezultātā pērn vidējā alga ir palielinājusies par 41 eiro jeb 5%, kas ir zemāks gada pieauguma temps nekā 2015. gadā (6,8%).
Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 1000 eiro pārsniegs 2020.gadā, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs. FM norāda, ka 2016.gadā vidējā bruto darba samaksa valstī bija 858,9 eiro, taču šogad tā varētu augt līdz 906,1 eiro.
Vidējās mēnešalgas kāpuma temps šogad turpina palēnināties. Vidējā bruto alga trešajā ceturksnī pieauga par 2,2% gada griezumā, kas ir krietni lēnāk nekā šī gada pirmajā pusē, kad algas pieauga par 4,6%. Vidējā bruto alga gada griezumā jūlijā samazinājās par 1,2%, bet augustā un septembrī tā vidēji auga par 4%.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bija lēnākais vidējās bruto (pirms nodokļiem) darba samaksas pieaugums Baltijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Domnīca Certus rosina Latvijā samazināt kopējo darbaspēka nodokļu slogu, ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus kopā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu griestiem.
21.gadsimta laikā Latvijā darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem arvien pieaug, pētījumā secinājusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP).