Minimālā alga nav brīnumnūjiņa
Neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz minimālajai algai ir labākais risinājums.
Algas
VID: Algas nodokļu plaisa lēnām, bet stabili samazinās
Algas nodokļu plaisai ir tendence lēnām, taču neatlaidīgi samazināties jau kopš 2016.gada, liecina jaunākais VID veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2020.gadu.
Algu statistika liecina par atgūšanos
Kāpumu veicina gan ekonomiskā aktivitāte, gan pielikums izglītībā un veselības aprūpē.
Vērojami būtiski algu kontrasti
Lai saprastu, ka sabiedrību maldinošs ir dažu politiķu un valsts iestāžu darbinieku bieži kultivētais apgalvojums, ka Latvijā valsts sektorā ir zems atalgojums, bet privātajā sektorā – augsts, ir vērts ielūkoties datos, ko apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde, (CSP) un arī pētījumā, ko, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, veikusi kompānija Lursoft.
Latvijas nelaime ir zemās algas. Saruna ar labklājības ministru Gati Eglīti
Labklājības ministrs Gatis Eglītis stāsta, ka no 2023. gada rosinās ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā. Intervijā Rūtai Kesnerei viņš norāda, ka valstij tas izmaksātu 300 miljonu eiro.
Lielāks slogs mazāk pelnošajiem
Pieaugusi ēnu ekonomika, nepilna darba laika strādājošo, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu, atlaišana no darba, nepilna laika mazapmaksāta darba piedāvājumu sarukums darba tirgū – tās visas ir iespējamās negatīvās sekas lēmumam ar 1. jūliju ieviest minimālās sociālās iemaksas.
Jaunos algu rekordos
Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms Covid-19 pandēmijas laikā samazinās, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina par vidējās darba samaksas pieaugumu līdz jaunam vēsturiskajam rekordam. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā ir sasniegusi 1207 eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī, vēsta CSP.
Premjers neatbalsta nodokļu celšanu valsts sektorā nodarbināto algu celšanai
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) neatbalsta nodokļu celšanu valsts sektorā nodarbināto algu celšanai, izriet no viņa sacītā šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.
Eurostat: Latvijā minimālā alga ir ceturtā zemākā ES
Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija ceturtā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.
Minimālā mēnešalga palielināta līdz 500 eiro; mediķu atalgojums palielināsies par 25%
No šodienas valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir paaugstināta no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro, paredz pērn valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu. Tāpat no šī gada mediķu zemākā darba samaksa pieaugs par 25%, tādējādi nodrošinot Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās prasības par pakāpenisku atalgojuma pieaugumu.
Amrop: Pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl tikai gaidāma
Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, intervijā aģentūrai LETA prognozēja personālatlases kompānijas Amrop vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.
Aicina izvēlēties labi atalgotas specialitātes
Jau iepriekš vēstīts, ka 2019. gadā vidējā bruto darba alga sievietēm mūsu valstī bijusi par 15,9% zemāka nekā vīriešiem. Šī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ik gadu publiskotā statistika, kā jau ierasts, kļūst par pamatu vismaz dažām kaismīgām diskusijām par to, ka ir taču beidzot kas jādara, lai ar šo netaisnību cīnītos.