Algas turas par spīti krīzei
Covid-19 atnākšana ir nodarījusi pasaules un arī tieši Latvijas tautsaimniecībai visai ievērojamus postījumus, bet tomēr nav spējusi apturēt kopējā algu līmeņa pieaugumu mūsu valstī.
Algas
Ar plānākiem maciņiem
Koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatība, kas vērojama daudzviet pasaulē, Latvijā atbalsojās ne tikai ar pavasarī visai strauji pieaugošo bezdarbu, bet arī ar izmaiņām atalgojuma struktūrā. Šobrīd galvenais jautājums ir par to, vai izmaiņas, ko nesis gada otrais ceturksnis, ir uz palikšanu, vai arī pēdējā laikā vērojamā makroekonomikas datu uzlabošanās veicinās to, ka ienākumi atkal palielināsies.
Nepārcensties ar pielikumu
Minimālā alga Latvijā ir jāceļ, taču tas jādara pakāpeniski, nevis ar strauju lēcienu. Tā par portālā Mana balss reģistrēto iniciatīvu, par kuru jau sākta parakstu vākšana, paaugstināt minimālo algu līdz 630 eiro, teic Dienas aptaujātie eksperti.
Algu apmērs zem VID lupas
Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieceri, ka turpmāk uzņēmumiem, kas maksā būtiski mazākas algas nekā vidēji nozarē (faktiski runa ir par minimālo algu), būs jāpierāda zemo algu pamatotība, Dienas aptaujāto uzņēmēju attieksme ir duāla. No vienas puses, nozaru asociācijas izprot vēlmi tādējādi ''izķert'' aplokšņu algu maksātājus, no otras – ir bažas, vai tas nebūs pārāk liels administratīvais slogs, piemēram, maziem uzņēmumiem, kas objektīvi vairāk par minimālo algu nevar atļauties maksāt.
Jaunzeme: Darba devējiem būs jāpierāda zemo algu pamatotība
Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Sievietes vidēji pelna par 15,9 % mazāk nekā vīrieši
Pēc 2019. gada provizoriskajiem datiem sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 15,9 % mazāka nekā vīriešu, un, salīdzinot ar 2018. gadu, atšķirība pieauga par 1,8 procentpunktiem, portālu Diena.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldē (CSP).
Ja algas nepieaugs, aizbraukšana no Latvijas turpināsies
Saņēmis nīgru repliku no pārdevēja piemājas veikalā, grasījos jau atcirst, ka viņam vajadzētu uzlabot savas komunikācijas prasmes ar veikala klientiem. Taču, pirms ko pateicu, atcerējos, ka sludinājums par pārdevēju vakancēm šajā veikalā ir redzams jau gandrīz divus gadus. Jāsecina, ka veikalā vienkārši trūkst darbinieku un arī šis cilvēks, visticamāk, saņem tikai minimālo algu vai tuvu tai. Tāpēc nav vērts atbildēt vai iet skaidroties ar veikala vadību, jo situācijā, kad darba devējam nav kas strādā, viņš arī nevar neko vairāk prasīt kā tikai pamatpienākumu izpildi.
Pagaidām bez algu subsīdijas. Atbalstu īsākam darba laikam varētu ieviest pēc dīkstāves pabalsta beigām
Viens no būtiskākajiem pārmetumiem pašreizējai dīkstāves pabalstu sistēmai ir tas, ka tos var saņemt tikai tie darbinieki, kuri ir pilnībā pārtraukuši darbu. Diemžēl Latvija atšķirībā no absolūta vairuma Eiropas Savienības valstu neparedz algu subsīdiju daļējas dīkstāves jeb saīsināta darba laika gadījumā.
Valsts varētu daļēji segt algu izmaksu uzņēmumos
Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam konceptuāli vienojusies par daļēju algu izmaksu kompensāciju uzņēmējiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Rosina ārkārtējā situācijā elastīgāk piemērot Darba likumu attiecībā uz darbinieka algu dīkstāves laikā
Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai Ministru kabineta ārkārtas sēdē iesniegusi priekšlikumu ārkārtējā situācijā darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu attiecībā uz darbinieka algu dīkstāves laikā.
Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts vajadzības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā
Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm valsts nepieciešamības gadījumā maksās darbinieku atalgojumu 75% apmērā, nosakot maksimālos izmaksas griestus 700 eiro, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
CSP: 2019. gadā vidējā alga sasniegusi 1076 eiro
Pagājušā gada mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1076 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija par 72 eiro jeb 7,2% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.