Knuts Skujenieks, dzejnieks
Atis Klimovičs Personiskā Latvija. Divdesmitā gadsimta stāsti.
Atis Klimovičs
Klimovičs: Meklēt krīzi citur
Lai kā negribas, tomēr jāatzīst, ka savās «nelaimēs» paši vien esam vainojami, uzskata ne viens vien vērā ņemams lietuviešu žurnālists. Tas nozīmē, ka vainīgie pašu slinkumā, nespējā pieņemt valstiski svarīgus lēmumus nav jāmeklē nedz pamācīt alkstošajā Briselē, nedz arī visus naftas un gāzes pavadā noturēt gribošajā Maskavā.
Klimovičs: Kuras ciešanas lielākas?
Dažādu Eiropas nāciju ciešanas pagājušajā gadsimtā šķiet neiespējami ievietot precīzos svaru kausos, lai uzzinātu, kuras tautas piedzīvojušas dramatiskus, bet kuras ne tik dramatiskus notikumus. Matemātiska metode diezin vai būtu uzskatāma par vienīgo, ar kuras palīdzību vien būtu izvērtējami dažādie noziegumi.
Klimovičs: Melu izstāde pašā laikā
Pavisam reti Krievijā notiek kaut kas vērā ņemams, ko nebūtu apstiprinājušas «augšas», tāpēc nevajadzētu uzskatīt, ka izstādes Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis nesenā atklāšana Maskavā Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā ir nejauši iegadījusies tik īsu laiku pirms dažādiem tuvākās nākotnes notikumiem gan pašā Krievijā, gan arī Latvijā.
Klimovičs: Bezcerība vērt arhīvus
Spraigā cīņa par pēdējo vārdu vēsturiskajās diskusijās, kādas par XX gadsimta Ukrainas vēsturi norisinās ne vien šīs valsts ietvaros, bet arī plašāk, galvenokārt bijušajā impērijas centrā Maskavā un polemikā starp ukraiņu un krievu sabiedrību pārstāvjiem, nozīmē, ka vēl ir tālu līdz laikiem, kad ar vēsturi, tās pētīšanu un interpretāciju nodarbosies tikai vēsturnieki vien.
Klimovičs: Uz gudrāku aizsardzību
Labāk vēlu nekā nemaz, tā varētu vērtēt pagājušās nedēļas nogalē
publiskoto Baltijas valstu aizsardzības resoru paziņojumu Igaunijas
aizsardzības ministra Marta Lāra viesošanās laikā Rīgā par jau
šogad iespējamo kopīgo iepirkumu rīkošanu. Tikai žēl, ka līdz šādai
rīcībai nācies iet veselus 20 gadus.
Atis Klimovičs: Pārliecinoši uz ES
Pārliecinoši ar 66% balsu par un tieši uz pusi mazāk - 33% pret - tā Balkānu valsts Horvātijas pilsoņi nobalsojuši referendumā par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, kas šķiet pat nedaudz pārsteidzoši tādam laikam, kad ne vienai vien Savienības valstij nākas risināt nopietnas ekonomiskās problēmas.
Klimovičs : ASV piemērs neder
Prezidenta Baraka Obamas paziņojums par finansējuma samazinājumu ASV armijai un tās uzmanības pārcelšanu uz Āziju un Kluso okeānu ir skaidrs vēstījums visiem - pašiem amerikāņu ierindas vēlētājiem, sabiedrotajiem Eiropā, arī varbūtējiem pretiniekiem. Amerikāņu kara budžets ir bijis iespaidīgs un katram, kas kaut reizi ir pabijis amerikāņu militārajā bāzē - vai Irākā, vai Afganistānā, redzējis ar plašu vērienu izlietotos finanšu līdzekļus, ir skaidrs, ka taupības pasākumi ir reāli paveicama lieta.
Klimovičs: Bez redzējuma plašumā
Uzzinot, ka uz Vāclava Havela bērēm bija aizbraukušas abu vadošo Gruzijas televīziju filmēšanas grupas, pārņem neveiklības un neērtuma sajūta par pašmāju medijiem. Gribas jautāt, kādi gan ir latviešu žurnālistikas orientieri, ja nespējam novērtēt patiesi nozīmīgus notikumus. Minētais piemērs nav izņēmums, bet gan kārtējais nevarēšanas apliecinājums.
Atis Klimovičs. Arābu revolūciju loģika
Kopš pagājušā gada marta asinspirti savā valstī vada Sīrijas prezidents Bašārs el Asads, kurš pie varas atrodas jau 11 gadu, taču maz ticams, ka viņš varētu saglabāt savu posteni kaut tikai pusi no laika, ko šajā amatā pavadīja viņa tēvs Hāfezs el Asads, kam tas izdevās veselus 29 gadus. Pašreiz ir redzams, ka mierīgs izlīgums šajā valstī nav iespējams - vardarbība sen pārkāpusi jebkuras robežas, jo upuru skaits sniedzas pāri pieciem tūkstošiem cilvēku.
Atis Klimovičs: Lielākais izaicinājums
Gribētos piekrist mūsdienu ukraiņu rakstniekam Stepanam Gricjakam, kurš uz jautājumu par labākajiem un sliktākajiem laikiem Ukrainas vēsturē atbildējis, ka visi laiki vērtējami gan kā nelāgākie, gan kā labākie. Līdzīgi var paskatīties uz Latviju, it īpaši brīžos, kad pašreizējās problēmas šķiet sabiezējušas tik tumšas, ka nav nekādu cerību ieraudzīt pat mazu gaismiņu.
Padomju represiju rēgs Ukrainā
Centrālās Ukrainas iedzīvotāji uzskata, ka viņi dzīvo depresijā, kuru nosaka katastrofāli zems uzticības līmenis valsts vadībai. Nav drošības par rītdienu un cerību uz dzīves uzlabošanos. Vairākums uzskata, ka neatkarīgajā valstī aizvadītos 20 gadus var dēvēt par mīņāšanos uz vietas, jo valdošajai elitei pietrūcis skaidrības par to, kāds ceļš ejams ekonomikā un politikā.