Vai strauji augošās inflācijas beigu akordi?
Jaunā Covid-19 vīrusa paveida omikrona atnākšana jau paspējusi sapurināt globālos finanšu tirgus, izraisot strauju dažādu finanšu instrumentu, tajā skaitā naftas kontraktu, cenu samazināšanos.
Dienas komentārs
Jaunu stratēģiju gaidot
Nupat Rīgā aizvadītā NATO valstu ārlietu ministru sanāksme piesaistīja uzmanību aktuālo politisko notikumu (un politiķu reakcijas uz tiem) dēļ, liekot piemirst, ka galvenais tās mērķis bija virzīt uz priekšu NATO jaunās stratēģijas izstrādi, kuru plānots apstiprināt nākamgad gaidāmajā samitā Madridē.
Izstādes EXPO tēls un jēga
Saistībā ar to, ka nesen – 27. novembrī
– pasaules izstādē EXPO, kas
norit Dubaijā Apvienotajos Arābu
Emirātos (AAE), notika Latvijas
Nacionālā diena, šai izstādei, kura
sākās jau 1. oktobrī, tika pievērsta
īpaša uzmanība. Sociālajos tīklos virmoja dažādas
dzēlības par to, cik jēgpilna vispār ir
EXPO apmeklēšana, bet ar izstādi saistītie
sabiedrisko attiecību vēstījumi akcentēja
tikai pozitīvo. Tā sakot, kā jau parasti, – sociālajos
tīklos tiek pausts viedoklis "Viss ir
slikti!", sabiedrisko attiecību kampaņās –
"Viss ir brīnišķīgi!".
Jauna aukstā kara aprises
Nesen kļuva oficiāli zināms to kopskaitā 110 valstu saraksts, kuras ir aicināties piedalīties ASV prezidenta Džo Baidena rīkotajā tiešsaistes samitā par demokrātiju, kas paredzēts 9. un 10. decembrī un kura mērķis formulēts kā demokrātiju nākotnes apspriešana.
Paštestu projekts – visas valdības atbildība
Valdības lēmums paštestus pretēji iepriekš plānotajam no nākamās pirmdienas, 6. decembra, neieviest kā obligātus, bet ļaut brīvprātīgu to izmantošanu, nekādā ziņā nav vērtējama kā atpakaļgaita un ieklausīšanās ekspertu un sabiedrības kritikā.
Neiestigt vēlmju domāšanā
Aizvadītajā nedēļā, kad Austrijā jau bija ieviesta mājsēde un ierobežojumi ietekmēja dzīvi arī citās valstīs, kāda relīze par starptautisku pasākumu Somijā sākās ar vārdiem "pasaule palēnām atgriežas ierastajā pirmspandēmijas režīmā", radot visai ironisku iespaidu. Tiesa gan, tajā pašā laikā informācijā par Eiropas Savienības mēroga diskusijām, kas plānotas vairākās valstīs, daudz reālistiskāk tika norādīts, ka joprojām jārēķinās ar Covid-19 radīto nestabilitāti.
Kremļa ēna pār Ukrainu
Iepriekšējās nedēļas nogalē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja valsts bagātāko cilvēku, par oligarhu uzskatīto Rinatu Ahmetovu, iespējamā saistībā ar "Krievijas atbalstītu valsts apvērsumu", kas ieplānots šonedēļ.
Spēles ap SAB direktora amatu
Atlika otrdien publiski izskanēt piecu slepus apspriesto Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidātu uzvārdiem, lai politiķi, kuri vēl pirms dažām dienām mānījās, ka tādu apspriešana nenotiek, kļūtu spiesti par šo procesu runāt jau pilnīgi citiem vārdiem. Visvairāk paguva sarunāt opozicionāro zaļzemnieku pārstāvis, vienlaikus ietekmīgās Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs un līdz ar to arī SAB virzītājas – Nacionālās drošības padomes (NDP) – loceklis Māris Kučinskis.
Korupcijas pazīmju buķete Pavļuta iepirkumos
Ekspertu atzīta nelietderība, iepirkuma politizācija, steiga, atvieglota iepirkuma procedūra, aizdomīgi uzvarētāji – pilna buķete ar korupcijas pazīmēm. Zem kovidlaika revolucionārajiem lozungiem, ka "dzimtene liesmās", caur A/P pārraudzīto Veselības un Aizsardzības ministriju aparātiem jau gadu tempā tiek bīdīti tādi miljonu iepirkumi, kādi miera laikos nebūtu iedomājami.
Darītgribas trūkums
Zemkopības ministrijas (ZM) ēkas (tautā sauktas arī par skābbarības torni) pārvaldīšana netiek veikta pietiekami ekonomiski un produktīvi, nav skaidras nākotnes perspektīvas un prioritāri veicamās darbības nepietiekamu līdzekļu apstākļos. Turklāt nekustamā īpašuma pārvaldīšanā netiek īstenotas valsts kā īpašnieces intereses. Tādi esot būtiskākie secinājumi pēc Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas.
Briest jauna problēma
Dati par ekonomisko sniegumu gan pasaulē, gan tepat Latvijā ir vērtējami pozitīvi, protams, neiztiekot bez atrunām. "Ņemot vērā apstākļus" nozīmē, ka pavisam nesen globālā tautsaimniecība ir pārdzīvojusi lielāko šoku kopš pagājušā gadsimta otrās un trešās desmitgades mijas. To var teikt par procentuālā krituma apmēriem, bet, ja rēķinātu zaudējumus absolūtos skaitļos izteiktās naudas vienībās, ļoti ticams, ka koronavīrusa atnākšana pasaulē būtu nodarījusi lielākos līdz šim zināmos postījumus.
Nopietni jāvērtē augstā saslimušo mirstība
Lielu Latvijas sabiedrības daļu pēdējās dienās ir šokējuši divi stāsti, kas šķietami apgāž valdības un veselības aprūpes speciālistu stāstu par to, ka vakcinācija pasargā no smagas Covid gaitas un nāves, un arī apgalvojumus, ka tad, ja tas tomēr notiek, ir jāvaino nopietnas blakusslimības. Viena ir ziņa par slēpošanas trenera Ingus Eiduka smago cīņu ar Covid un nāvi, pie kuras, iespējams, noveda ātrās medicīniskās palīdzības brigādes sākotnēji neprofesionāla rīcība, otra – par ģimenes ārsta no Liepājas Igora Stomas aiziešanu mūžībā no briesmīgās slimības. Abi bija tikai pusmūža vecumā un ar labu veselību.