Grib sakārtot tiešsaistes platformas
Digitālās vides regulējums pamazām tiek pilnveidots gan mūsu valstī, gan Eiropas Savienības līmenī.
Digitalizācija
Eiropa virzās uz digitālo transformāciju
Attālināts darbs, apspriedes tiešsaistē un pārdošana internetā ir risinājumi, kas raksturo mūsdienīgu uzņēmumu.
Plešs: Digitalizācijas politikas attīstībai nepieciešama visas ES sadarbība
Digitalizācijas politikas attīstībai nepieciešama visas Eiropas Savienības (ES) sadarbība, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Kinoarhīvs tiek pie drošām telpām
Kopš 2018. gada ar Eiropas Savienības fonda atbalstu notiek apjomīga Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija, atvēlot projektam kopumā 14 miljonu eiro. Tas devis iespēju pirmo reizi Latvijas vēsturē restaurēt arī ievērojamu skaitu kinodokumentu un filmu, kas glabājas Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Nule va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Skandu ielā 14 Rīgā nodevusi ekspluatācijā uz nitrocelulozes pamatnes tapušu filmu glabātavu.
Dzīves un profesijas veids – digitālais nomads
Attīstoties attālinātajam darbam, arvien vairāk biroju darbinieku pārtop par tā dēvētajiem digitālajiem nomadiem – iepako mugursomā datoru, krosenes un dodas uz laukiem strādāt pie jasmīnkrūma vai iekāpj lidmašīnā un aizlido dzīvot un strādāt uz kādu valsti, kur digitālajiem nomadiem tiek nodrošinātas īpašas programmas, speciālas naktsmītnes, joga un citas tematiskās nodarbes. Alkstot pēc šūpuļtīkla, kotedžas ar salmu jumtu un krāšņa kokteiļa baudīšanas sambas ritmos, sākumā gan jāizbrien birokrātijas brikšņi un jāpadomā, kā finansēt savu jauno dzīvesveidu.
Digitālas automatizētas sistēmas ieviešana ļauj līdz trīs reizēm samazināt kravu apkalpošanas laiku
SIA Rīgas Universālais termināls (RUT) ir pirmais no Rīgas ostas termināļiem, kur pilotprojekta ietvaros no š.g. 1. marta dokumentu aprite autotransporta beramkravām notiek tikai digitāli, savukārt kravas automašīnu iekļūšana, kā arī apkalpošana termināļa teritorijā - pilnībā automatizēti.
Pandēmijas aktualitāte – virtuālās tūres
Pagājuši jau desmit mēneši kopš aizvadītā gada marta vidus, kad Latvijā un daudzās citās valstīs tika ieviesti tādi Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, kas būtiski samazināja pulcēšanās un pārvietošanās iespējas un līdz ar to spēcīgi iedragāja tūrisma un starptautisko pasažieru pārvadājumu jomu.
Vai mobilie maki ikdienas maksājumos aizstās bankas?
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, pēdējos pārdesmit gados pasaule piedzīvo nepieredzēti strauju maksājumu metožu maiņu. Īpaši tas jūtams Latvijā, kur līdz pat neatkarības atjaunošanai bija pieejama tikai skaidra nauda. Pirmajā neatkarības desmitgadē mūsu valsts tautsaimniecībā nozīmīgu lomu sāka spēlēt komercbankas un līdz ar tām ienāca arī norēķinu kartes, neatkarības otrajā desmitgadē attīstījās maksājumi internetā, bet pašlaik ienāk mobilie maksājumi un līdz ar to arī dažāda veida ''mobilie maciņi''. Tomēr, augot mobilo maksājumu popularitātei, rodas jautājums: vai ikdienas maksājumos mums vispār vajag bankas?
Digitalizācija ienāk tirgotavās un baznīcās
Covid-19 izplatība un valstu noteiktie ierobežojumi radījuši dažādu tehnoloģiju uzrāvienu. Sabiedriskajās vietās ierobežo klientu skaitu, izvietojot sociālās distancēšanās marķierus un digitālos temperatūras mērītājus. Tāpat tiek veicināti arī dažāda veida bezkontaktu maksājumi. Izgudrotājiem šis ir labvēlīgs laiks, jo aug pieprasījums pēc iepriekš nebijušām tehnoloģiskajām ierīcēm. Lai gan daudzas tehnoloģiju jomas uzplaukst, tomēr inovatoriem nākas saskarties arī ar dažādiem izaicinājumiem, ko nereti sagādā institucionālā birokrātija, ilgstoša sertificēšana un datu apstrādes drošības jautājumi.
Digitālā transformācija – iespēja visām jomām
Tehnoloģijas, it īpaši ceturtās industriālās revolūcijas laikā, ir vienīgais man zināmais veids, kā turpināt nacionālo kultūru un iznest to pasaulē – intervijā Guntaram Gūtem pauž SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde.
Sev un darba tirgum
Ikvienam Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājam turpmāk būs iespēja bez maksas izglītoties jaunajā Digitālo prasmju pilnveides programmā Baltijā.
CSP: Preces vai pakalpojumus internetā pārdod 15,5 % uzņēmumu
2020. gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9 % uzņēmumu, un 62,6 % no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1 % lielo uzņēmumu, 81 % vidējo un 58,4 % mazo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.