Dzīvojamo māju teritoriju labiekārtošanai rosina novirzīt 31 miljonu eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais un saskaņošanai nodotais noteikumu projekts par aizdevumiem būvdarbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās un to teritoriju labiekārtošanai.
Mājokļu pieejamības ziņā Latvijas lielākā problēma ir nevis pārlieku lielas izmaksas par mājokli, bet gan to sliktā kvalitāte. Tāds ir būtiskākais secinājums OECD pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā.
Latvijā daudzi dzīvo sliktas kvalitātes mājokļos ar ierobežotu atbalstu to uzlabošanai, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajā pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā.
Ap 400 dzīvojamām mājām Rīgā dod papildu laiku izbūvēt ūdens uzskaites mēraparātu mezglus, bet 20 mājās, kur šāda izbūve netiek plānota dzīvokļu īpašnieku pretestības vai citu apstākļu dēļ, būs cita norēķinu kārtība, aģentūru LETA informēja SIA Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.
Būvniecības nozari uzraugošā Ekonomikas ministrija (EM) pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību, - vēsta LNT TOP10. Lielai daļai tipveida ēku normatīvais kalpošanas beigu termiņš pienāks pēc 10 vai 15 gadiem, taču vēl ātrāk - jau pēc viena gada - ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.
Aizvien vairāk iedzīvotāju jauno projektu vietā lemj par labu mājokļa iegādei Rīgas centrā un īpaši pieprasīti kļuvuši nelieli dzīvokļi renovētos namos tuvu Rīgas maģistrālajām ielām, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio veiktā tirgus analīze.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) ir pret to, ka dzīvojamo māju iemītnieki norēķinās tieši ar komunālo pakalpojumu sniedzēju, teikts LSUA atklātajā vēstulē Saeimas deputātiem.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir nodevusi Saeimai uz otro lasījumu grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, tāpēc LSUA ir nosūtījusi Saeimas deputātiem atklātu vēstuli "Par likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā"".
Padomju laikā masveidā būvēto dzīvojamo mikrorajonu pilsētvides sakārtošanai būtu visas iespējas piesaistīt gan ES finansējumu, gan privātas investīcijas. Lielākās problēmas, kas kavē procesu, ir politiskas gribas trūkums, sarežģītā īpašumu struktūra, kā arī pašu iedzīvotāju nespēja vai nevēlēšanās rast kopsaucēju būtiskos jautājumos, uzskata DB aptaujātie eksperti.