Pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks likmju samazināšanu ir jāpārliecinās, ka inflācija atkal nesāks kāpt, trešdien intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Šīs valdības uzdevums nav veicināt pārdales ekonomiku, kā tas ir pierasts līdz šim, bet gan atbalstīt uzņēmējdarbību, piektdien Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes sākuma sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts, kas paredzēja no 2024. gada visiem iedzīvotājiem obligātu ikgadēju ienākumu deklarēšanu, oktobrī tika veiksmīgi atsaukts. Taču tas izgaismoja virkni neskaidrību, kas pastāv attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem starp privātpersonām.
Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāsaskata ļoti būtiskas izmaiņas reģiona ekonomikas perspektīvās, lai samazinātu procentu likmes, aģentūrai Bloomberg sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Valdība trešdien atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Inflācijas sarukums reizē ar atalgojuma kāpumu stabilizē patērētāju noskaņojumu, tomēr tas tūlīt vēl neatspoguļojas patēriņa kāpumā. Par to liecina vairāku pakalpojumu sektoru (piemēram, izmitināšanas un ceļojumu biroju), kā arī mazumtirdzniecības situācija, kas pēdējos mēnešos nebūt nav atradusies uz stabilas izaugsmes takas.
Kas tādam racionāli domājošam cilvēkam kā ekonomistam Ojāram Kehrim liek bažīties, ka Krievija gatavojas vēl lielākam karam un, cerot uz tik vajadzīgajām uzvarām, varētu atvērt vēl vienu frontes līniju, pieredzējušo ekspertu iztaujā Agnese Margēviča.
Par jaunākajiem ekonomikas datiem un biznesa nākotni Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.