Dabasgāzes tirgū vērojami augsti riski
Saasinoties konkurencei par dabasgāzi, aktuāls kļūst jautājums par tās pieejamību 2023./2024. gada sezonā.
Ekonomika
Tendences mazumtirdzniecībā neliek skumt
Pagājušā gada rudenī mazumtirdzniecība piedzīvoja uzplaukumu. Ziemā situācija var kļūt saspringtāka.
Pēc piedzīvotās turbulences plāno augšupeju
Zaudējusi austrumu tirgus, Latvijas aviācijas nozare meklē jaunus izaugsmes virzienus.
Stratēģijai jābūt premjera līmeņa jautājumam
Par šā gada ekonomikas prognozēm un uzņēmēju vēlmēm
attiecībā uz valdības darbu un
attieksmi pret biznesu Guntars
Gūte sarunājas ar Latvijas
Darba devēju konfederācijas
prezidentu Andri Biti.
Bijis sarežģīts gads ar recesiju izskaņā
Krievijas iebrukums Ukrainā izraisa ekonomikas recesiju un samazina labklājības līmeni.
Janvāris daudziem atnesīs pārmaiņas
Minimālās algas celšana ir tikai viens no 2023. gada jaunumiem.
Jāmeklē kopīgais, nevis atšķirīgais
Par piedzīvoto ekonomikā šogad un nākamgad sagaidāmo Guntars Gūte sarunājas ar Sorainen partneri, nodokļu ekspertu Jāni Taukaču.
Latvijā nabadzības riskam pērn bija pakļauti 22,5% iedzīvotāju
Latvijā nabadzības riskam 2021.gadā bija pakļauti 418 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Krāpnieku aktivitāte saglabāsies augsta
Šā gada 11 mēnešos krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izmānījuši vismaz 11
miljonus eiro, kas nozīmē, ka
gada kopējā summa varētu
būt nedaudz lielāka nekā
pērn (11,1 miljons eiro).
Kariņš: Nākamais gads varētu nebūt izaugsmes gads
Nākamais gads, visticamāk, nebūs izaugsmes gads un gaidāma ekonomikas sabremzēšanās, intervijā Latvijas Radio teica premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam līdz 17,3%
Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no 16,9% līdz 17,3%, pavēstīja Latvijas Bankā.
Sekas ekonomikai var būt graujošas
Ja Konkurences padomes (KP) lēmums "būvnieku karteļa" lietā paliks spēkā, Latvijai būs jāatmaksā aptuveni 600 miljoni eiro EK un kā sods var būt arī līdz pat 60% finansējuma samazinājums nākamajā budžeta periodā.