Brīdis, kad valdība beidzot izlemj par atbalstu cenu kāpuma kompensēšanai, daudziem šķiet cerību pilns – kā ilgi gaidīta atelpa no energoresursu cenu lēciena radītā stresa.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 3,4%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Par energoresursu cenu krīzi, atbalsta pasākumiem, nākotnes prognozēm un zaļā kursa blaknēm Rolanda Pētersona saruna ar SEB bankas Latvijā ekonomistu Daini Gašpuiti.
Neraugoties uz to, ka
epidemioloģiskajā ziņā šā
gada trešais ceturksnis Latvijā bijis sliktāks nekā 2020. gada trešais ceturksnis, radot ar
tirdzniecību un pakalpojumiem saistītajām sfērām papildu sarežģījumus, ekonomiskās izaugsmes temps bijis solīds un pat straujāks,
nekā sākotnēji rēķināts.
Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku veicinājusi pieprasījumu pēc faktoringa. Ja 2020. gada beigās Latvijas faktoringa portfelis veidoja 136,9 miljonus eiro (par 15,3% mazāk nekā 2019. gada beigās), tad šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza jau 147 miljonus, bet otrajā ceturksnī – 172 miljonus eiro.