Zelts ceļā uz cenu kāpumu
Covid-19 pandēmijas radītie riski aizvadītajā gadā veicināja intereses pieaugumu par drošāka naudas patvēruma meklēšanu, tādējādi augot interesei par ieguldījumiem zeltā un citos dārgmetālos.
Ekonomika
Cer veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 krīzi
Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Latvijā un citur pasaulē ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbu, tomēr uzņēmēji nav zaudējuši cerību nākotnē atjaunot apgrozījumu un peļņu tādā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Pagaidām gan vairāk par detalizētiem ilgtermiņa plāniem ir vajadzīga prasme ātri pielāgoties mainīgajai situācijai.
Šis gads sācies ar deflāciju
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī šā gada janvārī patēriņa cenu indekss Latvijā bijis lejupejošs un mūsu valstī saglabājās deflācija. Tomēr patlaban eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt patēriņa cenu pieaugumu. Šie faktori ir saistīti gan ar preču biržu cenu ietekmi, gan ar to, ka, laika gaitā krītot Covid-19 ierobežojumu ''nožogojumiem'', strauji augs patēriņš, kas tradicionāli ir labvēlīgs faktors inflācijai.
Gan nenoteiktības, gan iespēju laiks
Par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku un kreditēšanas jomu Guntars Gūte sarunājas ar Expobank valdes priekšsēdētāju Rolandu Legzdiņu.
Janvārī patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,5%
Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2020.gada janvāri - patēriņa cenas sarukušas par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Neuztraucošais mīnuss
Pretēji šā gadsimta pirmajai ekonomikas krīzei vairāk nekā pirms 12 gadiem, kad Latvijas rūpniecības uzņēmumu produkcijas apjomu kritums bija lēšams pat vairākos desmitos procentu, pašreizējo, ar Covid-19 izplatību saistīto, krīzi mūsu valsts ražojošais sektors pagaidām pārdzīvo itin labi.
Baltijā būtiskus kontrastus pagaidām nesaskata
Situāciju Latvijā vajadzētu salīdzināt ar situāciju abās pārējās Baltijas valstīs, nevis tādās valstīs, kurām ir gluži atšķirīgi politiskie un ekonomiskie, kā arī vēsturiskie un ģeogrāfiskie apstākļi. Šāds apgalvojums saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās radīto ekonomisko krīzi izskan bieži.
Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī provizoriski samazinājies par 1,4%
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Atbalsta kritēriji ir nepareizi
Valsts ir izvēlējusies pareizos atbalsta instrumentus Covid-19 negatīvo seku mazināšanai tautsaimniecībā, taču piemērotie kritēriji, lai šim atbalstam kvalificētos, gan nav pareizi, Dienai norāda vairāki aptaujātie ekonomisti un sociālo lietu eksperti.
Baidens ierosinās 1,9 triljonu dolāru injekciju ASV ekonomikā
Džo Baidens ierosinās 1,9 triljonu ASV dolāru injekciju ASV ekonomikā, kad viņš nākamnedēļ stāsies ASV prezidenta amatā, ceturtdien pavēstīja gaidāmās Baidena administrācijas augstākās amatpersonas.
Dzīvojam atliktā patēriņa laikā
Ierobežojumi, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas apkarošanai, mazinājuši iedzīvotāju naudas tēriņus, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomisko attīstību.
Latvijā gada vidējā inflācija pērn bijusi 0,2%
Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 0,2%, informēja Centrālajā statistikas pārvalde. Vienlaikus 2020.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - 2020.gada decembrī salīdzinājumā ar 2019.gada decembri - patēriņa cenas saruka par 0,5%.