Vai šobrīd ir iespējams prognozēt situāciju finanšu, tostarp kreditēšanas, jomā Latvijā šogad? Cik daudz situāciju ietekmēs Latvijas ekonomikas faktors, bet cik – situācija ekonomikā Eiropā un pasaulē kopumā?
Īsā atbilde – prognozēt, protams, ir grūti, lai gan visi to cenšas darīt, skatoties arī dažādas pieejamās vietējo un starptautisko ekspertu prognozes par to, kas vispār sagaidāms ekonomikā. Ja kādu laiku iepriekš Covid-19 epidēmijas kontekstā visi runājām par vakcīnas nepieciešamību un tās pieejamības iespējām, kas varētu sekmēt kopējās situācijas stabilizēšanos, tad šobrīd faktiski vakcīna jau ir, un šobrīd jau ir jauns apzīmējums – nepieciešamība pēc pūļa imunitātes nodrošināšanas. Manuprāt, tieši imunitātes nodrošināšana pret Covid-19 būs primārais faktors, lai atceltu ārkārtējo stāvokli, mazinātu ierobežojumus. Lai tas ritenis vispār atsāktu kustēties.
Tām nozarēm, kuras jau šobrīd strādā gana jaudīgi, lielā mērā viss ir kārtībā, bet nozares, kuras patlaban būtiski cietušas no ierobežojumiem – transports, viesnīcas, ēdināšana –, pamazām sāks atkopties, kas līdz ar to pamazām uzlabos ekonomiku kopumā. Protams, gada beigās varēsim secināt, kura prognozes bijušas precīzas, bet kurš kļūdījies. Taču prognozes tiešām ir izteikti dažādas – viens situācijas attīstību vērtē ļoti piesardzīgi, citam savukārt šķiet, ka šis ir lielu iespēju laiks.
Vai uzņēmumiem un privātpersonām aizņemšanās iespējas šogad nekļūs mazāk iespējamas, ņemot vērā būtībā visu nozaru biznesu? Nereti tieši dažādie potenciālie kredītriski ir galvenais faktors, kas ietekmē darījuma nosacījumus starp banku un potenciālo kredītņēmēju – gan nosacījumus, gan cenu, gan beigu beigās vispār lēmumu par aizņēmuma došanu vai atteikumu.
Tieši tā arī ir. Un tas, ko šobrīd rāda statistikas dati – visu Latvijas komercbanku izsniegto kredītu apjoms ir diezgan ievērojami samazinājies – gan mājsaimniecību, gan biznesa klientu segmentos. Jautājums – ko bankas dara ar naudu? Kādreiz šī nauda tika glabāta centrālajā bankā, par ko tika maksāti procenti, šobrīd tendence rāda, ka bankas brīvos līdzekļus mēģina investēt parāda vērtspapīros ar nulles vai ļoti zemu ienesīgumu, kas tik un tā ir izdevīgāk nekā glabāt naudu centrālajā bankā, par ko šobrīd komercbankai ir pat jāpiemaksā. Tas nozīmē, ka bankām nauda ir, bet patlaban to nav kur īsti ieguldīt.
Atgriežoties pie kreditēšanas – projekti kredītu piešķiršanai, protams, ir, bet nav gluži tā, ka šie projekti tagad stāv rindā pie bankām un sacenšas, kurš pirmais tiks iekšā. Es gan vairāk varu runāt par korporatīvajiem klientiem, un šeit ir arī atšķirība starp nozarēm, kādā jomā uzņēmums darbojas. Proti, vai nu patlaban nosacīti veiksmīgajā, vai tajā, kuru krīze skārusi ļoti smagi. Ja tu darbojies krīzes smagi skartajā nozarē, skaidrs, ka šobrīd prioritārs ir jautājums par izdzīvošanu, nevis attīstības plānu īstenošanu. Ja esi veiksmīgo nozaru vidū, tev ir iespēja izlemt, vai kādus iepriekš radītus plānus patlaban atlikt vai tomēr realizēt. Līdz ar to kopējais potenciālo aizņēmēju skaits ir krities, turklāt tiem, kuri atnākuši pēc aizdevuma, pats būtiskākais patlaban ir gana ātri dzirdēt konkrētu atbildi no bankas, jo šodien situācija mainās ļoti strauji. Ja šodien ir labi, tad rīt kaut kas var notikt, kas pasliktina situāciju. Projekta izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas ātrums šobrīd daudz ko nosaka. Un savā ziņā šis faktors ir tādu samērā nelielu banku priekšrocība, kur lēmumu pieņemšanas mehānisms ir vienkāršāks.
Atceros, vēl pirms dažiem gadiem uzņēmēji sūdzējās, ka bankas ir skopas un tikpat kā nedod kredītus, savukārt bankas skaidroja, ka iemesls esot slikti sagatavoti kredītu pieteikumi un biznesa plāni. Vai šobrīd, kad pieteikumu skaits krities, to projektu kvalitāte ir uzlabojusies? Un, ņemot vērā, ka klientiem svarīgs ir atbildes sniegšanas ātrums, cik liels izaicinājums ir bankas speciālistiem vispusīgi izvērtēt pieteikumu un potenciālos, tostarp ārējos, riskus?
Ir ļoti labs apzīmējums korporatīvā pārvaldība, kas būtībā raksturo to, kā uzņēmums tiek vadīts, pārvaldīts, uzraudzīts. Un no šā faktora izriet – jo uzņēmums ir salīdzinoši lielāks, jo tā personāla, finanšu vadība un jebkura cita joma ir augstākā kvalitātē, kas nozīmē, ka uzņēmuma biznesa plāna kvalitāte ir augstāka. Protams, uz banku ar kredīta lūgumu mēdz atnākt arī nepietiekami sagatavojušies klienti, un loģiski, ka šāds pieteikums nevar tikt apmierināts. Taču šādās situācijās ir arī gadījumi, kad pēc bankas speciālistu saņemtajām norādēm un ieteikumiem klients papildina un uzlabo projektu un uzņēmējs saņem aizdevumu. Taču jebkurā gadījumā uzņēmēji šajā procesā mācās no savām kļūdām arī sadarbībai ar bankām. Jo, lai gan nozarē ir kopēji galvenie standarti un kritēriji, pēc kuriem vadoties tiek pieņemts lēmums par kredīta izsniegšanu, vienlaikus katrai bankai ir nedaudz atšķirīgas nianses, kas ietekmē aizdevuma došanas nosacījumus.
Patlaban daudziem biznesiem klājas krietni grūtāk, virkne biznesu tiek slēgti, attiecīgi daļai uzņēmumu paliek neatmaksāts kredīts bankai. Vai tas nevar kļūt par ietekmējošu faktoru kreditēšanas apjomu kritumam? Atcerēsimies iepriekšējo krīzi, kad daudzi kredītu ņēmēji nespēja atdot aizdevumus, un tad bankām nācās lielā skaitā pārņemt aizdevumu ķīlas, tostarp nekustamos īpašumus, ar kuru realizāciju pēc tam nācās nodarboties.
Es tomēr gribētu teikt, ka šoreiz situācija nav tik slikta. Tas, ko šobrīd dara bankas – tās veido papildu uzkrājumus. Tā ir nauda, ko tās no sava kapitāla atvēl nosacīti nebaltai dienai un ko banka nevar ieskaitīt peļņā. Tāpēc pērn decembrī, saskaņā ar LCB datiem, bankām bija zaudējumi, taču kopumā ceturtais ceturksnis ir pabeigts ar peļņu. Šie uzkrājumi būtībā ir drošības spilvens – ja tev rodas kāda problēmsituācija, tev ir iespēja to atrisināt. Jāatceras, ka banka pārsvarā operē ar citu īpašnieku naudu – banka pieņem, piemēram, depozītnoguldījumus, un šo naudu izdod kredītos. Ja kredītņēmējs nevar atdot aizdevumu, bankai var rasties grūtības attiecīgi izmaksāt depozītnoguldījumā esošo naudu. Savukārt uzkrājumos esošie līdzekļi palīdz situāciju atrisināt.
Taču kopumā tirgu vērtējot – šobrīd situācija ir savādāka nekā iepriekšējās krīzes laikā – naudas tirgū ir krietni vairāk, turklāt arī tirgus dalībnieku un uzraugu pieredze ir daudz lielāka un potenciālie riski tiek pārvaldīti un monitorēti daudz rūpīgāk un kvalitatīvāk. Droši vien būs kredītņēmēji, kuri neizturēs krīzi un bankrotēs, taču noteikti būs gana daudz uzņēmumu, kuri šo situāciju ekonomikā spēs izmantot, lai veiktu būtisku biznesa uzrāvienu.
Runājot par pašu banku sektoru – vai un kādas izmaiņas sagaidāmas nozarē, proti, vai varētu mainīties banku skaits, specializācija, kreditēšanas nosacījumi?
Ātrā atbilde – protams, izmaiņas ir sagaidāmas, turklāt tās notiek jau šobrīd. Jau patlaban varam vērot, kā Eiropā aktīvi visu laiku notiek dažādi banku saplūšanas darījumi. Bankas apvienojas gan savstarpēji, gan arī ar FinTech jomas uzņēmumiem, jo darbības nosacījumu regulējums finanšu nozarē kopumā pēc būtības visiem ir vienāds. Neatkarīgi no klientu skaita finanšu nozares uzņēmumam, tāpat kā jebkurā citā jomā, ir noteiktas darbības nodrošināšanas izmaksas, tāpēc ir svarīgi arī nodrošināt attiecīgus ieņēmumus, kas ļauj pelnīt.
Skatoties uz Latvijas finanšu nozari – pilnīgi droši varam prognozēt, ka arī nākotnē Latvijā turpinās darboties gan universālās bankas, kas piedāvās plaša spektra pakalpojumus gan fiziskām, gan juridiskajām personām, gan arī konkrētu pakalpojumu spektrā specializējušās bankas. Vienlaikus skaidrs, ka būtisks faktors būs risku sabalansēšana, kas nozīmē, ka, piemēram, kredītu jomā banka necentīsies izteikti specializēties dažās konkrētās nozarēs, lai tādējādi sabalansētu riskus un izvairītos no iespējamām problēmām brīdī, kad kādā nozarē rodas krīze. Turklāt tendences pasaules ekonomikā kopumā rāda, ka nākotnē aizvien vairāk akcents finansēšanas jomā tiks likts uz projektiem, kuri būs orientēti uz ilgtspējību un klimata saudzēšanu, – tas nozīmē, ka kreditēšanas jomā tā sauktajiem zaļajiem projektiem būs lielākais īpatsvars.
Kādu prognozējat šo gadu savai bankai?
Mēs gan esam salīdzinoši maza, taču vislabāk kapitalizētā banka. Tas nozīmē – nauda mums ir, un mēs tiešām esam izsalkuši pēc labiem projektiem, kurus finansēt, jo jebkurš kvalitatīvs projekts nozīmē ienākumus. Taču paralēli kreditēšanai patlaban ļoti daudz resursu ieguldām dažādu tehnoloģisko projektu ieviešanā, attīstīšanā. Jau esam radījuši pakalpojumu, kas mūsu privātajiem klientiem ļauj izmantot ieguldījuma produktu, ko var noformēt attālināti un klientam nav speciāli jānāk uz banku. Tāpat noslēgumam tuvojas projekts, kas paredz tehnoloģisku risinājumu daudz ērtākai pakalpojumu izmantošanai juridiskajiem klientiem. Katrā ziņā skaidrs, ka, tāpat kā jebkuras citas jomas uzņēmumam, arī bankai svarīgi pastāvīgi domāt par attīstību, lai noturētos tirgū.