Laika ziņas
Šodien
Migla

Ekonomika

Retzemju metālus iegūs pašu spēkiem

ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ir parādījis ASV faktiski pilnīgu atkarību no Ķīnas retzemju metālu ieguves industrijas. Šie metāli, bez kuriem nav iespējama visdažādāko elektronisko iekārtu ražošana (un kas šā iemesla dēļ ir nepieciešami ne tikai augsto tehnoloģiju industrijai, bet arī autobūvei, aviobūvei un vēl citām industrijām), ASV tiek importēti 100% apmērā.

Ar plānākiem maciņiem

Koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatība, kas vērojama daudzviet pasaulē, Latvijā atbalsojās ne tikai ar pavasarī visai strauji pieaugošo bezdarbu, bet arī ar izmaiņām atalgojuma struktūrā. Šobrīd galvenais jautājums ir par to, vai izmaiņas, ko nesis gada otrais ceturksnis, ir uz palikšanu, vai arī pēdējā laikā vērojamā makroekonomikas datu uzlabošanās veicinās to, ka ienākumi atkal palielināsies.

Par 5 miljoniem eiro palielina Rīgas pilsētas budžeta izdevumus

Rīgas pilsētas pagaidu administrācija piektdien nolēma par aptuveni 5 miljoniem eiro palielināt Rīgas pilsētas šī gada budžeta izdevumus, tādējādi pašvaldība aktīvi iesaistījusies ekonomikas sildīšanas pasākumos, lai mazinātu ārkārtējās situācijas un Covid-19 krīzes ietekmi, un īstenos jaunus investīciju projektus.

Zelts tiecas uz jauniem rekordiem

Zelts kā maksājuma un uzkrājuma līdzeklis ir kalpojis jau gadu tūkstošiem. Pēdējās desmitgadēs gan runa vairāk ir par zeltu kā investīciju metālu, kas kalpo kā uzkrājums, lai aizsargātu naudu no inflācijas radītā pirktspējas zuduma un noder par glābšanas riņķi politiskās un ekonomiskās nestabilitātes brīžos.

Eksports rāda vēlmi atgūties

Aizvien vairāk šķiet, ka "padsmit" procentu liels eksporta kritums, ko salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvija piedzīvoja pavasarī, ir palicis pagātnē. Jūnijā eksporta vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi ir kritusies par 1,4% līdz 978,6 miljoniem eiro. Savukārt 2020. gada pirmajā pusgadā eksporta vērtība sasniedza 6,05 miljardus eiro, gada laikā samazinoties par 230,4 miljoniem eiro jeb 3,7%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Vasaras inflācijas krustceles

Vērtējot situāciju Latvijas tautsaimniecībā no makroekonomiskā skatpunkta, tiek fiksēts pārsteidzoši daudz pozitīvu nianšu.

Augošs tirgus pie krītošas peļņas

Kopš Covid-19 izraisītā pirmā šoka zemākajiem punktiem šā gada martā atsevišķiem rietumvalstu biržas indeksiem ir izdevies pieaugt vairāk nekā par 50%. Tomēr kāpums lielā mērā balstījies uz ziņām par to, ka gan dažādu pasaules valstu valdības, gan centrālās bankas ir gatavas plaši atvērt makus, lai izvairītos no vispārēja tautsaimniecības sabrukuma, kas apjomu ziņā var izrādīties lielāks nekā postošā finanšu krīze pagājušās desmitgades otrajā pusē.

Ekonomikā krietni cerīgāks skats

Gada otrais ceturksnis Latvijas tautsaimniecībai bija dramatiskākais kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn ir krities par 9,8%.

Jūlijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 0,5%

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūliju - patēriņa cenas augušas par 0,5%, tādējādi Latvijā pēc divus mēnešus novērotās gada deflācijas ir atgriezusies inflācija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide