Raugoties uz norisēm pasaules fondu tirgos, varētu šķist, ka biržas ir kļuvušās imūnas gan pret ekonomiskās izaugsmes tempu kritumu, gan pret tirdzniecības kariem, kas galu galā kopumā varētu negatīvi ietekmēt arī kompāniju finanšu rādītājus.
Latvijā ik pa laikam dzirdam – lai tiktu pie labklājības, jākāpina produktivitāte. Minētais nenozīmē, ka vidusmēra Latvijas darbinieks strādātu par maz darba stundu. Šajā gadījumā runa ir par korporatīvā sektora radīto vērtību – jo vērtīgākas preces un pakalpojumus uzņēmums spēj radīt, jo lielāka produktivitāte naudas izteiksmē ir uz vienu strādājošo.
Patēriņa cenu inflācija Latvijā turpina septembrī sākto lejupslīdi, gada inflācijai samazinoties no 2,3% oktobrī līdz 2,1% novembrī. Ir diezgan daudz bažu par Latvijas ekonomiku tuvākajā nākotnē, taču straujš cenu pieaugums nav starp tām. Sagaidāms, ka inflācija nākamgad būs ap 2%.
Neraugoties uz to, ka ekonomiskās izaugsmes ātrums pēdējos ceturkšņos uzrādījis samazinājumu, darba samaksas tempu izmaiņās nekādas kardinālas pārmaiņas nav notikušas un ir saglabājušās iepriekšējās tendences. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā vidējā bruto darba alga Latvijā pieaugusi par 8,3%, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu.
Vasaras mēnešos notikusī eksporta datu slīdēšana negatīvajā teritorijā septembrī vainagojusies ar pozitīvu pavērsienu. Proti, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, šā gada devītajā mēnesī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi eksporta apjomi pieauguši par 2,5% līdz nepilniem 1,09 miljardiem eiro. Šo skaitli, salīdzinot ar pasaules ekonomisko fonu, varētu uzskatīt par labu.
Nesenie ziņojumi par Eiropas monetārās savienības tautsaimniecības attīstību nav pārāk iedvesmojoši. Saskaņā ar statistikas datiem šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, eirozonas ekonomiskais pieaugums ir sarucis līdz 1,1%, tādējādi sasniedzot savu pēdējās piecgades sliktāko rādītāju. Arī turpmākā situācijas attīstība nešķiet pārāk daudzsološa, kas neizslēdz iespēju, ka valūtas zonas ekonomiskais pieaugums krītas līdz nullei.
Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada inflācija - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2018.gada oktobri - bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Krievijas lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču eksporta vērtība jau 2020. gada laikā, visticamāk, pārsniegs importa vērtību, bet nozares attīstības plāns paredz, ka 2024. gadā lauksaimniecības produkcijas eksporta no Krievijas vērtībai jāsasniedz 45 miljardi ASV dolāru (40,4 miljardi eiro) – par 19,1 miljardu dolāru vairāk nekā 2018. gadā. Šāds rādītājs ļautu Krievijai iekļūt pasaules lielāko lauksaimniecības produktu eksportētāju pirmajā desmitā. Gan amatpersonas, gan analītiķi šādu eksporta apjomu sasniegšanu uzskata par reālu, gan brīdinot, ka pārmērīga orientēšanās uz eksportu var novest pie problēmām valsts iekšējā tirgū.
Par galveno Latvijas sabiedrībā risināmo problēmu vairums iedzīvotāju nemainīgi atzīst ekonomiku, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Lai arī pasaulē kopumā turpina pieaugt neto debitoru saistības pret neto kreditoriem, Starptautiskais Valūtas fonds šobrīd nesaskata īstermiņa riskus un esošo situāciju atzīst par pieņemamu.
Iemesls, kādēļ Latvijas labklājība turpina visai ievērojami atpalikt gan no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm (neatpaliekot tikai no Grieķijas), gan arī no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, ir vājš darba ražīgums.
