Cenu temperatūru dzesēs gan nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekme uz eksporta nozarēm un ar to starpniecību — uz darba tirgu, gan patērētājiem labvēlīgas izejvielu cenu globālās tendences.
Gāzes un elektrības cenas samazināsies
Cenas samazināsies, arī pateicoties pārmaiņām vietējos un reģionālajos enerģijas tirgos. Gāzes tirgus reformas apvienojumā ar mērenajām naftas cenām palīdzēs samazināt siltuma rēķinus. Arī elektrības cena nākamgad samazināsies, gan pateicoties sadales tīklu efektivitātes celšanai, gan elektrības vairumcenas lejupslīdei.Elektrības sadales tarifi nākamgad vidēji samazināsies par 5,5%.
Kopējie tēriņi elektrības un gāzes patērētājiem ar tipisku patēriņu un pieslēguma režīmu varētu samazināties par 5 līdz10%, taču lieliem patērētājiem, kuri izvēlas savām vajadzībām īpaši piemērotu pieslēgumu, samazinājums var būt vēl jūtamāks.
Nākamgad par 0,1 eiro vai 0,2 eiro, atkarībā no attāluma, pieaugs biļešu cenas starppilsētu sabiedriskajā transportā. Taču par šīm biļetēm patērētāji caurmērā tērē daudz mazāku daļu no maka satura nekā par mājokļos patērēto enerģiju. Inflāciju palielinoša ietekme būs alkohola akcīzes īslaicīgā samazinājuma beigām 1. martā.
Pārtikas cenu inflācija būs mērena
Aizvadītā gada laikā izdevumi mājokļu uzturēšanai un pārtikai auga diezgan strauji – šīs patēriņa groza daļas kopā novembrī veidoja pusi no kopējā cenu kāpuma gada laikā. Izdevumi par mājokli nākamgad drīzāk samazināsies, arī pārtikas cenu inflācija būs mērena. Šogad satraukumu biržās radīja Āfrikas cūku mēris Ķīnā, martā tā dēļ uz pusi paaugstinājās cūkgaļas globālā cena, taču tagad tā ir normalizējusies – šobrīd cena ir pat zem pēdējo 12 mēnešu vidējā līmeņa. Cūkgaļas cenu inflācija Latvijas veikalos vasarā pārsniedza 12%, kopš tā brīža cenas ir stabilizējušās. Pērn lielu satraukumu radīja sviesta cena, taču šogad kopumā tā biržās ir bijusi lejupejoša. Kviešu cena šogad ir bijusi apbrīnojami mierīga, svārstoties ap 180 eiro par tonnu.
Inflācija Baltijā
Šobrīd Latvijā ir augstākā inflācija Baltijas valstu vidū. Lietuvā gada inflācija novembrī bija 1,7%, bet Igaunijā 1,8%. Latvijā nedaudz augstāka inflācija ir straujākapreču cenu pieauguma dēļ – tas pie mums novembrī bija 1,8%, Igaunijā 1,1%, bet Lietuvā tikai 0,7%. Savukārt Lietuvā daudz augstāka nekā citur Baltijā ir pakalpojumu cenu inflācija, kas šogad svārstās ap 4,5%.
Tas ir likumsakarīgi, jo dienvidu kaimiņvalstī ir arī straujākais algu pieaugums, kas nesen ir pārkāpis padsmit procentu slieksni.
Igaunijā un Latvijā pakalpojumu cenu inflācija ir ļoti līdzīga – ap 3%.
Vai būs krīze?
Ļoti iespējams, ka nākamajā gadā Latvijā būs vājākā izaugsme 10 gadu laikā. Ienākošās ziņas kopš septembra, kad prognozēju IKP pieaugumu 2020. gadā par 1,9%, drīzāk liks prognozi pazemināt, nevis paaugstināt. Labā ziņa — iekšēju faktoru izraisīta krīze Latvijā vēl ilgi. Taču ir vairāki nozīmīgi ārējie riski. Krievijas tranzīta krasa sarukšana ir daudzus gadus apspriests, bet nepiepildījies scenārijs, taču tas nenozīmē, ka tas nevar notikt. Ogļu cenu kritums un jaudu palielināšana Krievijas ostās gan Baltijas, gan Melnajā jūrā, kā arī politiskie lēmumi Maskavā palielina nelabvēlīga scenārija varbūtību.
Diezgan raiba ir pasaules makro aina– no vienas puses, šķiet, ka pasaules rūpniecības cikls stabilizējas zemā punktā, bet, no otras puses, Vācijā situācija turpina pasliktināties. Taču no algota darba veicēju un patērētāju – tātad sabiedrības vairākuma – skatupunkta nākamais gads būs diezgan patīkams, jo bezdarbs joprojām būs zems un cenas augs mēreni.