Pieprasījums pēc zelta pasaulē šā gada otrajā ceturksnī pieaudzis, investoriem meklējot drošību saistībā ar nestabilitāti pasaules tirgos, ko izraisīja dažādi faktori, tostarp Lielbritānijas vēlētāju konsultatīvajā referendumā paustā vēlme valstij izstāties no Eiropas Savienības, ceturtdien paziņoja Pasaules zelta padome (World Gold Council, WGC).
Vēl gada sākumā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes izredzes nešķita necik spožas – vietējais patēriņš uzrādīja vēlmi stagnēt un arī situācija eksporta tirgos nešķita sevišķi daudzsološa. Tomēr šobrīd šķiet, ka tieši eksportam var izrādīties būtiska loma, lai mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes tempi varētu palielināties. Tas daudziem varētu šķist dīvaini, ja ņem vērā faktu, ka Latvijas pārtikas produktiem ceļš uz Krieviju faktiski ir slēgts, briti izrādījuši vēlmi atdalīties no Eiropas Savienības, bet kontinentālās Eiropas ekonomiskās izaugsmes tempi var šķist visai gausi.
Izvērtējot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu inovācijas attīstības rādītājus 2015.gadā, Eiropas Komisija (EK) sniegusi augstu novērtējumu Latvijas sasniegumiem, kā rezultātā Latvijai pirmo reizi EK ikgadēji publicētajā Inovācijas savienības rezultātu pārskatā izdevies ierindoties vidējo inovatoru valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50-90% no ES-28 vidējā līmeņa, portāls Diena.lv uzzināja Ekonomikas ministrijā (EM).
Portugāle, neskatoties uz ES draudiem par sankciju piespriešanu, neīstenos papildu taupības pasākumus, lai samazinātu budžeta deficītu, trešdien ziņoja Portugāles laikraksts Publico.
Patlaban situācija Latvijas eksportā nav spīdoša, bet tā nav bezcerīga, ceturtdien Eksporta foruma Magnetic Latvia 2016 atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vadošais ekonomikas indekss šā gada aprīlī veidoja 99,6 punktus, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar martu, teikts trešdien publiskotajā organizācijas paziņojumā.
Pasaules Banka (PB) otrdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, norādot, ka attīstības valstis atveseļojas krietni lēnākā tempā par gaidīto un zemās izejmateriālu cenas turpina negatīvi ietekmēt citas tautsaimniecības.
Turcija atkārtoti samazina procentu likmi, Ungārija trešo mēnesi pēc kārtas samazina procentu likmi, Vācijas investoru pārliecībai trīs mēnešos pirmais kritums, eirozonas privātā sektora aktivitāte nokrītas līdz 16 mēnešos zemākajam līmenim. Tie ir daži no pagājušajā nedēļā publicētajiem virsrakstiem kādas Latvijas ziņu aģentūras mājaslapā, liecinot par to, ka ekonomikas attīstība pasaulē, un jo sevišķi Eiropā, nav tik raita, kā gribētos.
Pasaules ekonomikas atdzīvināšana, cīņa ar terorismu, Ķīnas teritoriālās pretenzijas un Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas Savienībā (ES) būs centrālie jautājumi, kurus ceturtdien un piektdien apspriedīs gadskārtējā G7 jeb industriāli attīstīto valstu vadītāju sanāksmē Japānas Klusā okeāna piekrastes pilsētiņā Šimā. Samita dēļ pastiprināti drošības pasākumi ieviesti ne tikai Šimā un tās apkaimē, bet arī 300 kilometru attālajā Japānas galvaspilsētā Tokijā, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.