Par Eiropas fondu pieejamību, to, kā Latvijas uzņēmēji izmantojuši un izmanto dažādos finanšu instrumentus un kas šajā ziņā sagaidāms nākotnē – ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieku Mārtiņu Zemīti sarunājas Romāns Meļņiks.
Transporta attīstība ir radījusi objektīvas satiksmes problēmas pilsētās visā pasaulē, arī Latvijā, un to rašanās iemesls ir straujais transporta līdzekļu skaita pieaugums. Ceļu pārslogotība ir visaktuālākā problēma, plānojot brauciena laiku, jo tā ietekmē kopējo pārvadājuma laiku un līdz ar to izmaksas, kas loģistikas nozares uzņēmumiem ir īpaši būtiski. Pārvadājuma laiku būtiski ietekmē arī ceļu kvalitāte, kas Latvijā izsenis bijis sāpīgs temats. Bez kvalitatīviem ceļiem nav iespējama pārvadājumu efektivitātes kāpināšana, kas ekonomikas globalizācijas apstākļos ir viens no galvenajiem loģistikas attīstības virzieniem.
Līdz šim noslēgti projektu līgumi par 61% no Latvijai pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) fondiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
2018. gadā grants ceļu remontiem plānots novirzīt vēsturiski lielākās investīcijas – 35 miljonus eiro –, kas tādējādi ļaus sakārtot vietējās nozīmes autoceļus 400 kilometru kopgarumā. "Šis gads būs rekordists finansējuma grants autoceļiem ziņā – ir paredzētas vēsturiski vislielākās investīcijas vietējos autoceļos, kas līdz šim ir bijuši pabērna lomā," ikgadējā ceļinieku konferencē Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Tiešo maksājumu piešķiršanas kritēriji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir sen novecojuši un arhaiski, jo tiešo maksājumu sistēma ir dāsna pret vienu valstu lauksaimniekiem un ļoti netaisnīga pret citiem, līdz ar to tā būtu jāpārskata, uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Ekonomistu aprindās ik pa laikam tiek uzdots retorisks jautājums par to, kāda varētu būt Latvijā dzīve pēc tam, kad beigsies šis Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods. Ik pa laikam izskan visai drūmas atziņas par varbūtējas ekonomiskās krīzes atnākšanu. Tomēr vienlaikus dzirdams viedoklis, ka ES fondu pienesums pašreizējā ekonomiskajā izaugsmē nav tik liels, lai saimnieciskā dzīve bez tiem Latvijā apstātos.
Kad pirms vairāk nekā gada Saeima pēdējo reizi pēc politiķu ieskatiem dalīja tā dēvēto kvotu naudu sev pietuvinātām pašvaldībām, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) bija izvēlējusies to paredzēt pamanāmiem projektiem, ar ko pievērst uzmanību pašvaldību vēlēšanu gadā. Taču Alojas novadā, kur toreiz pie varas bija citi politiskie spēki, joprojām ir "iestrēguši" pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas piešķirtie 10 766 eiro Kārļa Zāles pieminekļa atgriešanai Alojā. Salīdzinot ar lielu daļu savulaik dalīto "deputātu kvotu", šī summa nav liela, un ar to arī nepietiktu, lai īstenotu projektu, kam tā bija paredzēta.
Attīstības finanšu institūcija Altum sākusi piedāvāt jaunu valsts atbalsta programmu sociālajai uzņēmējdarbībai, kurā kopumā topošajiem vai esošajiem šīs jomas uzņēmējiem no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas līdz 2022.gadam būs pieejami 12 miljoni eiro, žurnālistiem trešdien sacīja Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Latvijas tautsaimniecības dzenskrūve turpina uzņemt apgriezienus, ļaujot tautsaimniecībai augt aizvien straujākā tempā. Ekonomikas galvenais indikators – valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) – šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn audzis par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Savukārt, ja runājam par ekonomiskās izaugsmes ātrumu, tas ir vēl straujāks, jo IKP izmaiņa pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem (respektīvi, vērtējot ekonomikas tempu, atrēķinot brīvdienu faktoru) gada izteiksmē sasniedz 6,2%. Abi rādītāji uzrāda straujāko tempu kopš 2012. gada pirmā ceturkšņa, kad tautsaimniecībā bija vērojams straujš atlēciens pēc finanšu krīzes iepriekšējās desmitgades izskaņā.
Uzņēmējdarbība Latvijā šodien ļoti atšķiras no uzņēmējdarbības laikā pirms divdesmit gadiem, kad es spēru savus pirmos soļus biznesā. Šobrīd ir tik daudz atbalsta iespēju, kur uzņēmējs var vērsties ar savu biznesa ideju, un, ja tai ir potenciāls, saņemt pirmo starta kapitālu. Pirms 20 gadiem vispirms bija jāsakrāj nauda, lai vispār kaut ko uzsāktu.
Līdz šā gada augustam ir apstiprināti projekti par vairāk nekā diviem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā 45% no kopējās Eiropas Savienības (ES) fondu "aploksnes" - 4,4 miljardiem eiro, otrdien valdību informēja Finanšu ministrija (FM).
