Ja savulaik Irākā ASV armijas bāzu skaits sasniedza 505, tad tagad to palicis vairs tikai 15, trešdien apliecināja Savienoto Valstu brigādes ģenerālis Roks Danahjū.
Irākas teritorijā nav iekļuvis neviens Turcijas karavīrs, otrdien apliecināja Irākas robežsargi un kurdu kaujinieki. Dienu iepriekš informācijas avoti Ankaras drošības struktūrās medijiem apgalvoja, ka Turcijas armija, arī tanki un cits militārais transports, šķērsojis robežu ar Irāku.
Ja ASV karavīri paliks Irākā pēc 2011.gada, viņiem ir jānosaka tiesiskā imunitāte, ceturtdien sacīja ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta, neraugoties uz to, ka irākiešu līderi nule kā izteikušies pret šādas tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu.
Trešdaļa karavīru, kuri dienēja ASV armijā pēc 2001.gada 11.septembra, uzskata, ka Afganistānā un Irākā karot nebija vērts, liecina trešdien publiskotie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
ASV otrdien izsludināja desmit miljonu dolāru (piecu miljonu latu) atlīdzību par starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda Irākas atzara līdera Abu Dua notveršanu.
Irākas autonomais reģions Kurdistāna svētdien apturēja naftas eksportu apmēram nedēļu pēc tam, kad tas nosodīja jaunu naftas un gāzes likumu, kuru pieņēmusi Irākas centrālā valdība, paziņoja Irākas naftas ministrs Abdelkarims al Luaibi.
Irākas līderiem "labāk agrāk, nekā vēlāk" būtu jālūdz Vašingtona paturēt kara izpostītajā valstī ievērojamu kontingenta daļu arī pēc šā gada 31.decembra, līdz kuram saskaņā ar abu valstu noslēgto vienošanos būtu jāizved visi Savienoto Valstu spēki, trešdien norādīja Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Baks Makeons.
Pateicoties vājai darbuzņēmēju kontrolei, sliktai plānošanai un korupcijai, pēdējās desmitgades laikā Irākā un Afganistānā ASV nelietderīgi izšķiedušas līdz pat 60 miljardiem dolāru, lēš neatkarīgā komisija, kas pārbauda Vašingtonas militāros izdevumus.
ASV pēdējās dekādes laikā izšķērdējušas vairāk nekā 30 miljardus
dolāru dažādos kontraktos Afganistānā un Irākā, kas tā arī nav
devuši cerētos rezultātus. Tādējādi vismaz katrs sestais dolārs, ko
valsts izlietojusi kontraktos vai dotācijās šajās zemēs, iztērēts
velti, kara laikā noslēgto līgumu izpētes komisijas secināto
apraksta The Washington Post.
Jau piecus mēnešus pirms iebrukuma Irākā, ASV un Lielbritānija, pretēji oficiālajai nostājai, bija gatavas sākt karadarbību pret Sadamu Huseinu arī tad, ja netiktu pieņemta atbilstoša ANO rezolūcija. Karadarbību abas valstis bija gatavas sākt gadījumā, ja noskaidrotos, ka Irākas līderis pārkāpis iepriekšējās, pirmās ANO rezolūcijas noteikumus, raksta The Guardian, atsaucoties uz šajās dienās atslepenotu dokumentu, kas datēts ar 2002. gada 17. oktobri.