Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais savos 27 gados ir jaunākais šāda amata ieņēmējs Latvijā. Viņš sarunā ar žurnālisti Annu Strapcāni stāsta par mūsdienu prasībām atbilstošu skolu un Latvijas iespējām attīstīt savu jaunuzņēmumu veiksmes stāstu.
Vairākiem skolēniem pēdējā brīdī ir jāmeklē cita izglītības iestāde, jo vien divas nedēļas pirms jaunā mācību gada Saulkrastu novada dome lēma Saulkrastu vidusskolā neatvērt 10. klasi. Vecāki pārmet īstermiņa domāšanu un pašvaldības nevēlēšanos sakārtot skolu tīklu. Saulkrastu vidusskolas mājaslapā aizvien gozējas jūlija beigās ievietota ziņa, ka 10. klase šogad tiks atvērta un skola gaida pieteikumus. Par to pārliecināti bija arī deviņu skolēnu vecāki, līdz brīdim, kad 17. augustā ārkārtas sēdē Saulkrastu dome lēma citādāk. Skolēnu skaits nav pietiekams, lai klasi varētu atvērt, tāpēc šie bērni, ja vēlēsies, varēs mācīties sešus kilometrus attālajā Zvejniekciema vidusskolā.
Valdība otrdien piekrita Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai piešķirt valsts ģimnāzijas statusu. Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā, valsts ģimnāzijas nodrošina izglītojamajiem vislabākās vispārējās izglītības ieguves iespējas. Vienlaikus valsts ģimnāziju tīkls, tai skaitā republikas nozīmes pilsētās, ir nepietiekoši attīstīts.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas ļauj turpināt jaunā mācību satura un mācīšanās pieejas ieviešanu, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Sākot no šodienas, vairākās augstskolās klātienē gaidīs jaunos studētgribētājus. Augstākās izglītības iestādēs cer, ka interesentu loks būs plašs un izdosies uzņemt līdzīgu skaitu studentu kā pērn. Dienas uzrunātie vidusskolas beidzēji savā augstskolas izvēlē galvenokārt balstījušies uz citu atsauksmēm.
Vidusskolas klasē lielajās pilsētās būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt attālos reģionos - vismaz 12, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijiem maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Atlikt vai neatlikt nav īstais jautājums, kuru uzdot, runājot par izglītības reformas ieviešanu. Tai bija jābūt ieviestai jau vakar, lai Latvija spētu izdzīvot globālajā konkurencē. Turklāt nevis tikai elitārajās skolās, kurās jau šie principi lielā mērā tiek izmantoti, bet gan visās Latvijas skolās, tādējādi dodot līdzvērtīgas iespējas katram Latvijas bērnam.
Mācību gada spraigumam norimstot, sākas vidusskolēnu uzņemšanas tālākiem mācību ceļiem. Vairākums par kritēriju studiju izvēlei nosaka potenciālā darba vai amata pieprasījumu un atalgojumu. Studijas inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā šķiet veiksmes atslēga uz nodrošinātu nākotni, jo, kā bieži minēts, kvalitatīva un sertificēta darba spēka šajās nozarēs trūkst. Pēdējo gadu statistika liecina, ka šis stāsts nezaudēs savu aktualitāti, jo, neskatoties uz universitāšu centieniem, piemēram, pagājušajā gadā studijas šajās nozarēs pabeidza četras reizes mazāk absolventu kā uzsāka. Studentu skaits, kas šīs studijas, uzsāk jau pēdējos astoņus gadus ir diezgan līdzīgs.
Saeima šodien lems par Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto grozījumu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā nodošanu skatīšanai komisijās, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākas no sešu gadu vecuma.
Atkārtoti vērtējot priekšlikumu par valsts valodas zināšanu atvieglojumiem akadēmiskajam personālam, Izglītības un zinātnes ministrija rosinās tādus piešķirt tikai profesoriem.
Domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018. gadā.
