Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 5. decembris
Sabīne, Sarma, Klaudijs

Izglītības sistēma

Šuplinska sola, ka pedagogu algu celšana nākamgad būs IZM prioritāte

Pedagogu atalgojuma palielinājums būs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pirmā prioritāte 2020. gada budžetā, solīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Ņemot vērā, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pakāpeniska izpilde 2019. gada budžetā nenotiks, Šuplinska uzsvēra, ka par to turpināsies cīņa jau 2020. gada budžetā, pedagogu algu palielinājumu izvirzot kā ministrijas pirmo prioritāti. Prioritāšu vidū būs arī papildu finansējums zinātnei, piebilda ministre.

Skolas direktore: Pedagogiem ir reāla iespēja mainīt pasauli

Jaunā valdība uzsver, ka tiks turpināts darbs pie Izglītības un zinātnes ministrijas pilnveidotā vispārējās pamatizglītības mācību satura un mācīšanās pieejas, kas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtā nepieciešamās kompetences. Runājot par jauno mācību saturu, Limbažu novada ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce uzsver, ka reforma nav revolūcija, bet gan loģisks nākamais attīstības solis. Viņa uzskata, ka jaunā satura panākumi lielā mērā būs atkarīgi no pedagogiem, jo realitātē pārmaiņas notiek katrā klasē. Vērtējot pedagoga profesiju, Lāce saka – tā ir lieliska profesija, jo pedagogiem ir reāla iespēja mainīt pasauli.

Brīvpusdienas par atzīmēm un līdzīgi bonusi var palielināt spriedzi skolā

Lai gan labāko skolēnu materiāla atalgošana ir ilgstoša prakse daudzviet Latvijā, Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzraudzības departamenta direktors Uģis Zīvarts, komentējot sociālajos tīklos plaši apspriesto Krimuldas novada domes lēmumu piešķirt brīvpusdienas labākajiem skolēniem, norādīja, ka šāda veida bonusi skolā var radīt nevajadzīgu spriedzi starp skolēnu, viņa vecākiem un skolotāju.

Iespējas un jau nokavētais

Sēlijā 2009. gadā slēdza sešas pamatskolas – Zalves (Neretas novads), Dvietes (Ilūkstes novads), Sēlpils (Salas novads), Vīgantes (Staburaga pagasts, Jaunjelgavas novads), Elkšņu (Viesītes novads) un Mežzemes (Kalna pagasts, Jēkabpils novads). Skolu slēgšanas iemesli atkārtojas – mazs skolēnu skaits, tā brīža lēmumi izglītības jomā un ekonomikas krīze.

Ar skolas zināšanām dzīvē

Kamēr vēl nav zināms, kad tiks izveidota nākamā valdība, šā brīža Ministru kabinets paspējis apstiprināt jauno pamatizglītības standartu, kura ieviešana skolās no 2020. gada paredz ievērojamas reformas izglītības sistēmā. Tas prasījis vairāk nekā divus gadus, un pamatizglītības izstrādātāji uzsver – šis ir kompromisa variants, kas panākts plašu diskusiju rezultātā. Vairāki izaicinājumi vēl gaidāmi.

Šadurskis kori vēlas noteikt kā obligātu prasību skolas akreditācijai

Valdība otrdien tomēr lēma nesamazināt skolās mūzikas stundu skaitu, savukārt kora tradīciju attīstības veicināšanai izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) mudināja izvērtēt iespēju kā vienu no nosacījumiem izglītības iestādes akreditācijai noteikt kori. Ilgāk nekā stundu izskatot jautājumu par jauno pamatizglītības standartu, otrdien valdībā tika akcentēta iepriekš standartā paredzētā mūzikas mācību stundu skaita samazināšana.

Apstiprina jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas

Valdība šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, kurus pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020.mācību gada.

Lielāka patstāvība skolām

Skolēns kā atbildīgs sabiedrības dalībnieks, kurš iedziļinās, līdzdarbojas un sadarbojas, lai kopā ar citiem veidotu tādu sabiedrību, kādā vēlamies dzīvot. Tāda ir viena no vīzijām par skolēnu, kurš mācīsies pēc jaunā pamatizglītības standarta. Lai arī atsevišķi šī pamatizglītības standarta punkti radījuši ne mazums iebildumu sabiedrībā, šā brīža izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Jaunā Vienotība) uzsver – skolas pašas varēs regulēt mācību procesu plašākā mērogā nekā līdz šim, tas ļaus pielāgoties katras skolas vajadzībām.

Fizikas un matemātikas skolotājs: Pedagogs mūsdienās ir multitaskers

Laikā, kad Aleksandrs Vorobjovs strādāja par žurnālistu, viņam nebija pat domu par pedagoga profesiju. Šodien viņš ir Mārupes vidusskolas fizikas un matemātikas skolotājs, kā arī audzinātājs 10. A klasei. Pavadījis pedagoga darbā jau desmit gadus, Aleksandrs saka, ka lēmums kļūt par skolotāju ir labākais, kas ar viņu noticis. Pedagoģiju viņš sauc par savu aicinājumu, un skaidro, ka izplatītais viedoklis par to, ka skolotāji saņem maz, daļā gadījumu ir tikai mīts.

Nauda tagad, kvalitāte vēlāk

Rit jau otrā septembra nedēļa, bet pedagogi joprojām nezina, kādu atalgojumu šogad saņems. Lai to palielinātu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pretī prasa augstāku kvalitāti, un domstarpību dēļ šis jautājums iesprūdis valdības gaiteņos. Rīt gan varētu būt lielāka konkrētība, jo, panākot kompromisu par kritērijiem vidusskolām, pozitīvs lēmums būs arī par algām.

Valsts aizsardzības mācību izmēģinās 14 skolās

"Četrpadsmit Latvijas skolās tiks uzsākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts, kura mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā," portālu Diena.lv informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vecākā referente Aiva Kokoriša.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide