Pēc Vācijas lēmuma pasludināt Čehiju par riska zonu jaunā koronavīrusa paveida izplatības dēļ, uz abu valstu robežas pirmdien izveidojušās garas automašīnu rindas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina kravu pārvadātājus Latvijas-Krievijas robežu šķērsot caur Grebņevas muitas kontroles punktu, jo pie Terehovas muitas kontroles punkta veidojas rinda, informēja VID.
Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, tām kompānijām, kas nodarbojas ar konteineru pārvadājumiem pa jūru, šogad tiek prognozēta kopējā peļņa 12–15 miljardu ASV dolāru apmērā (~10,2–12,7 miljardi eiro)
Ārkārtējās situācijas laikā Latvijā pieaudzis kravu pārvadājumu skaits, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Situācija uz Vācijas-Polijas robežas patlaban ir atrisināta un kravas plūsmas nav traucētas, preses konferencē par aktualitātēm saistībā ar pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris
Neraugoties uz to, ka pasaules biržās tirdzniecība šogad aizritējusi samērā optimistiskā gaisotnē un rezultātā akciju indeksi turpina atrasties tuvu saviem vēsturiskajiem maksimumiem, pozitīvisms nav attiecināms uz visiem tirgus segmentiem.
Krievijas valdības sāktā transporta infrastruktūras modernizācijas un paplašināšanas plāna ietvaros ir paredzēta plaša transporta un loģistikas centru tīkla izveide, turklāt plānots, ka trīs no šiem centriem atradīsies Baltijas jūras piekrastē.
Autokravu pārvadājumu regulējums jeb tā dēvētā Mobilitātes pakotne I, kā arī autobusu tirgus atvēršanas scenāriji un aviopasažieru tiesību stiprināšana ir tie transporta jomas jautājumi, kuri patlaban ir aktuāli Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Pirmie šā gada dati attiecībā uz norisēm Latvijas transporta nozarē ir optimismu raisoši. Tas skaidrojams ar labvēlīgas pasaules tautsaimniecības konjunktūras saglabāšanos, ko diemžēl draud aptumšot nenoteiktības pieaugums, kas saistīts gan ar neskaidrībām par to, kā veidosies pasaules lielvalstu savstarpējās ekonomiskās attiecības, gan ar iepriekšējos gados notikušo parādu apjomu kāpumu. Tas kopējo izaugsmi padara aizvien trauslāku un, domājams, ka nemetīs līkumu arī transporta nozares uzņēmumiem.
Pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru šogad sešos mēnešos veiktais kravu pārvadājumu apjoms tonnkilometros par 1,4% pārsniedz pagājušā gada pirmā pusgada rādītājus, tas norāda uz to, ka ir palielinājušies kravu pārvadājumu attālumi Latvijas teritorijā, informē VAS Latvijas dzelzceļš pārstāvis Māris Ozols.