Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajā ceturksnī Latvijā samazinājies par 15,4% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu un bija 11,898 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.
Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību mainās pasaules ekonomikas tendences. Aizvien lielāku lomu preču apritē ieņem e-komercija, kas būtiski palielina tranzīta un loģistikas un to drošības nozīmi šajos globālajos procesos.
Kravu apgrozījums Krievijas jūras ostās 2017. gadā pieaudzis par 9%, salīdzinot ar 2016. gadu, un sasniedzis 786,97 miljonus tonnu, vēsta Krievijas Jūras ostu asociācija. 606,5 miljonus tonnu (+6,9%) veido eksporta kravas, 36,1 miljonu tonnu (+14,2%) – imports, 86 miljoni tonnu (+19,5%) ir kabotāžas kravas (iekšzemes kravu pārvadājumi), bet 58,2 miljoni tonnu (+14%) – tranzīta kravas. Krievijas amatpersonas prognozē, ka šogad turpināsies kravu apgrozījuma pieaugums, kopējam rādītājam pārsniedzot 800 miljonus tonnu. Apgrozījuma pieaugums, pat pēc vispieticīgākajām prognozēm, gaidāms vismaz 5% apmērā.
Krievijas varas iestāžu plāni pārdot dzelzceļa konteinerkravu operatora Transkonteiņer akciju kontrolpaketi (50% + divas akcijas) izraisījis gan lielāko starptautisko konteinerkravu operatoru, gan pašas Krievijas nozīmīgu uzņēmumu interesi. Transkonteiņer ir lielākais konteinerkravu intermodālais pārvadātājs pa dzelzceļu un attiecīgu loģistikas pakalpojumu sniedzējs bijušās Padomju Savienības teritorijā.
Latvija var būt galvenais loģistikas un distribūcijas centrs Baltijas reģionā Ķīnas kravām, tā Ungārijā tikšanās laikā ar Ķīnas premjerministru Lī Kecjanu norādījis Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ņemot vērā, ka Latvijas pārvadātājiem joprojām ir liela interese par starptautisko autopārvadājumu veikšanu uz Poliju un ka līdz gada beigām ar sākotnēji apmainīto atļauju daudzumu varētu nepietikt, Latvija un Polija apmainījusies ar 100 papildu starptautisko autopārvadājumu atļauju. Tāpat panākta vienošanās par atļauju skaita palielināšanu 2018.gadam, portāls Diena.lv uzzināja Autotransporta direkcijā (ATD).
'Trešdien, 2.augustā, Rīgā pirmo reizi pēc četru gadu pārtraukuma tikās VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) un AAS Rossijskije žeļeznije dorogi (Krievijas dzelzceļš) darba grupa, kuru vadīja Krievijas dzelzceļa viceprezidenta Pāvels Ivanovs, LDz prezidents Edvīns Bērziņš un LDz viceprezidents Ēriks Šmuksts, lai apspriestu līdzšinējo sadarbību un iespējamo sadarbības attīstību nākotnē. Darba grupas tikšanās notikusi Dzelzceļnieku dienas un Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas priekšvakarā.
Krievijai piederošais dzelzceļa monopolists Russkije Zheleznije Dorogi (RŽD) nav atsaucies vairākkārtējiem pieprasījumiem veikt naftas produktu, minerālmēslu ogļu un metalurģijas izstrādājumu kravu piegādes no Krievijas uz ostām Latvijā, atzinusi nozares vadība. Tas uzskatāms par nopietnu triecienu Latvijai, kur tranzīta tirdzniecībai ir ļoti nozīmīga loma, vēsta Reuters.
Pasažieru pārvadātāji ar autobusiem patlaban neredz pietiekamu pamatojumu, lai šobrīd pārietu uz zonas tarifiem autobusu pārvadājumos, aģentūrai LETA norāda Latvijas Pasažieru pārvadājumu asociācijas (LPPA) direktors Ivo Ošenieks.
Latvijā uzņēmumi neziņā par 8,5 eiro stundā minimālās algas maksāšanu darbiniekiem, kuri šķērsojuši Vācijas robežu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness. Latvijas transporta uzņēmumi un to asociācijas pauž neapmierinātību par Vācijas lēmumu attiecināt minimālā atalgojuma likmi 8,50 eiro stundā (bruto) arī uz tranzīta pārvadājumiem.
Uzņēmums Latvijas Dzelzceļš (LDz) nākamā gada budžetā plāno 20% apgrozījuma samazinājumu saistībā ar riskiem pārvadājumos uz Krieviju, piektdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma atzina satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).Prognozētais pārvadāto kravu apjoms nākamajam gadam ir 45 miljoni tonnu pretstatā šogad pārvadātajām 57 miljoniem tonnu.
