Grib paaugstināt kravu pārvadājumu kvalitāti

Viens no federālajiem projektiem

Federālais projekts Transporta un loģistikas centri ir daļa no Krievijā sāktā vērienīgā Maģistrālās infrastruktūras modernizācijas un paplašināšanas plāna laika posmam līdz 2024. gada beigām. Šo plānu Krievijas valdība apstiprināja 2018. gada 30. septembrī, un tas kopumā sastāv no deviņām sadaļām jeb federālajiem projektiem, kā Krievijā oficiāli tiek dēvētas attīstības programmas jebkurā nozarē, kas tiek īstenotas visas valsts mērogā, valsts uzraudzībā un ar ievērojamu valsts līdzfinansējumu.

Citi nozīmīgi federālie projekti, kurus paredzēts īstenot valsts maģistrālās infrastruktūras attīstības plāna ietvaros, ir Eiropa–Rietumķīna (paredz jaunu autoceļu būvniecību un esošo ceļu ievērojamu modernizāciju šajā maršrutā), Krievijas jūras ostas (paredz to jaudu palielināšanu līdz 1,3 miljardiem tonnu 2024. gadā), Ziemeļu jūras ceļš (paredz šā maršruta tālāku attīstīšanu, konkrēti mērķi plānā nav minēti, tomēr tiek prognozēts, ka kravu pārvadājumi pa Ziemeļu jūras ceļu 2024. gadā sasniegs 80 miljonus tonnu kravu) un Dzelzceļa transports un tranzīts (paredz 1,5 reizes palielināt Baikāla–Amūras un Transsibīrijas maģistrāļu caurlaides spēju līdz 129 vilcienu sastāvu pāriem diennaktī un 182 miljoniem tonnu kravu gadā, četrkāršot pa dzelzceļu šajos maršrutos pārvadāto konteinerkravu apjomus, kā arī līdz septiņām dienām saīsināt kravu pārvadājumu pa dzelzceļu laiku no Krievijas Tālajiem Austrumiem līdz šīs valsts rietumu robežai). Plānā iekļauti arī tādi federālie projekti kā Komunikācija starp ekonomiskās izaugsmes centriem, Reģionālo lidostu un maršrutu attīstība, Ātrgaitas dzelzceļa satiksme un Iekšzemes ūdens ceļi. 

Visu šo projektu īstenošanai plānots iztērēt 6,35 triljonus Krievijas rubļu (ap deviņiem miljardiem eiro), tostarp 3,28 triljoni rubļu būs federālā budžeta izdevumi, tikpat lielā apmērā paredzēta arī "ārpusbudžeta līdzekļu" jeb investoru ieguldījumu piesaiste, vēl 58,7 miljardi rubļu būs reģionālo budžetu tēriņi. Tiek gaidīts, ka šie ieguldījumi kļūs par jūtamu stimulu arī valsts ekonomikas kopējai attīstībai, arī tāpēc, ka plānu īstenot paredzēts galvenokārt ar pašas Krievijas resursiem, iepirkumi ārvalstīs paredzēti ļoti ierobežotos apjomos. Vēl viens plāna realizēšanas mērķis ir loģistikas izdevumu daļas samazināšana valsts iekšzemes kopproduktā (IKP). Atbilstīgi Armstrong&Associates aplēsēm par 2016. gadu Krievijā tie veidoja 16,1% no IKP, bet vidēji pasaulē – 10,9%.

Tāpat Krievijas amatpersonas neslēpj, ka vēlas panākt valsts pozīciju uzlabošanu, piemēram, Pasaules Bankas Loģistikas veiktspējas reitingā (Logistics Performance Index). Jaunākajā, 2018. gada reitingā (reitings tiek publicēts reizi divos gados) Krievija atradās 75. vietā ar kopējo rādītāju 2,76 punkti no maksimāli iespējamiem pieciem punktiem, šajā ziņā atpaliekot ne tikai no reitinga līderēm, kurām šis rādītājs pārsniedz četrus punktus, vai Baltijas valstīm, bet arī no vairākām citām bijušās PSRS valstīm. 2024. gadā Krievija cer pacelties aptuveni līdz šī reitinga 50. vietai.