Covid-19 krīze Vidusjūras salu arhipelāgu Maltu ir skārusi smagi, un Maltas Republikas valdība meklē veidus, kā darbināt ekonomiku, sekmēt līdzsvaru darba tirgū un saglabāt cilvēkos optimismu.
Blīvi apdzīvotajā Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā ir aktualizējusies diskusija par rasismu sabiedrībā, polarizējot iedzīvotājus "maltiešos" un "ārzemniekos". Politiķiem nākas spert noteiktus soļus, lai novērstu ekspluatāciju darbavietās un mazinātu naida runu.
Vidusjūras salu valsts Maltas Republika (turpmāk – Malta) nesen atvērusi robežas vairāk nekā 20 valstu pilsoņiem, to vidū arī ceļotājiem no Latvijas. Pirmajā jūlija nedēļā jau noticis 81 aviolidojums. Viesnīcas, kafejnīcas un tūrisma objekti atsāk darbu, un tūrisma nozare ar Maltas valdības atbalstu sāk atkopties no smagā trieciena, ko radījuši Covid-19 ierobežojumi. Maltieši, kas apzinīgi pašizolējušies, gan bažījas, ka slimība varētu tikt importēta, tāpēc ievēro stingru piesardzību.
Cilvēkiem, kuri vēlas atrast darbu vai arī attīstīt savu biznesu Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā jeb vienkārši Maltā, jārēķinās ar to, ka šajā valstī ir divas oficiālās valodas – maltiešu un angļu valoda. Piesakoties darbā valsts iestādēs, parasti tiek prasīts zināt abas šīs valodas, savukārt biznesa vidē pieprasītāka ir angļu valoda labā līmenī. Dažādiem palīgdarbiem pietiek vien ar angļu valodas pamatzināšanām.
Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers trešdien ļāva noprast, ka viņa valsts pēc pauzes, kas ieturēta koronavīrusa pandēmijas dēļ, atkal apņemsies uzņemt migrantus, kas būs nogādāti Maltā un Itālijā.
Vidusjūras salu valstij Maltas Republikai jeb vienkārši Maltai Itālijas tuvums liek rūpīgi meklēt risinājumus, kā vienlaikus gan pasargāt iedzīvotājus no saslimšanas ar Covid-19, gan nenoslāpēt ekonomiku, kas ļāvusi labi dzīvot ne tikai Maltas pilsoņiem, bet arī viesstrādnieku tūkstošiem.
Kad ziņu klāstā informācija par koronavīrusu Covid-19 variē no informācijas sēnalām par XXI gadsimta mēri un izdzīvošanas iespēju koeficientiem līdz sausiem skaitļiem par saslimušo skaitu tuvējā Itālijā, Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā daļa sabiedrības nesen uzķērās uz viltus ziņu āķa sociālajos tīklos, izraisot iepirkšanās paniku. (Jāpiebilst, ka attālums no Maltas līdz Itālijai ir aptuveni 80 kilometru.)
Lai gan salu valsts Maltas Republika ir mazākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts (tās platība ir 316 kvadrātkilometru) un varētu likties, ka to kājām var izstaigāt krustu šķērsu, te daudz populārāka par pastaigu ir braukšana ar automašīnu. Iedzīvotāju skaits (aptuveni 445 tūkstoši) gandrīz vai līdzinās reģistrēto transporta līdzekļu skaitam. Tāpēc ilgtspējīgi transporta risinājumi ir politiķu un dažādu interešu grupu diskusiju objekts.
Atrast vakanci un arī darbu Dienvideiropas salu valstī Maltā ir viegli, bet integrēties augsta līmeņa maltiešu profesionāļu aprindās gan ir daudz grūtāk. Atbraucēji var veidot savu uzņēmējdarbību, bet, lai panāktu uzticēšanos un sekmīgu sadarbību lielā projektā, pārrunām jāveltī vairāki mēneši. Taču Maltas zemais bezdarba līmenis, saulainais klimats, vietējo iedzīvotāju optimistiskā attieksme pret dzīvi un nelielie attālumi, piemēram, no mājokļa līdz darbam, mudinājuši daudzu tautību speciālistus veidot savu karjeru tieši nelielajā salu arhipelāgā.
Pirmoreiz atbraucot uz Maltu, pārsteidz monotonās smilšakmens krāsas mājas, kas sabūvētas cieši blakus viena otrai. Teju katrā kvartālā kā tāds trūkstošs zobs smīkņā būvbedre, kur top kārtējais peļņas projekts. Braucot no lidostas, redzams, ka pakalnos stiepjas gaišas šauras kastīšveida celtņu rindas, un vietumis ir pa kādai svētvietai. Augstu pacelti krāšņi karogi uz horizontālajiem jumtiem plīvo kopā ar izžautajām džinsām un palagiem. Taču visam pāri slejas ceļamkrāni. Būvniecības bums, kas sākās pirms dažiem gadu desmitiem, tik drīz nebeigsies. Ar lielām izmaksām jārēķinās gan mājokļu īrniekiem, gan nekustamā īpašuma pircējiem.