Ekonomikas pieaugums gada nogalē kļuvis kritiski atkarīgs no apstrādes rūpniecības, kas ir arī galvenais eksporta sektors. Par laimi, oktobrī šī nozare nepievīla.
Latvijas rūpniecība turpina uzņemt apgriezienus, un oktobrī, salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri, izlaide rūpniecība augusi par 6,7%, kas ievērojami apsteidz kopējo ekonomikas izaugsmi (+0,3% trešajā ceturksnī) un ir straujākais rūpniecības pieaugums kopš vasaras sākuma.
Pēc ne pārāk iedvesmojošajiem trešā ceturkšņa IKP datiem oktobra rūpniecības dati iepriecina. Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide ir palielinājusies par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā bija 7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē 9,8 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē 5,1 % apmērā.
Ņemot vērā to, ka rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst aizvien dārgāka pastāvīgi paaugstināto nodokļu un dažādu nodevu ieviešanas dēļ, tirdzniecības-ražošanas uzņēmums SIA Severstal Distribution pieņēmis lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā, aģentūrai LETA sacīja Severstal Distribution pārstāve Olga Ņesterova.
Rūpniecības dati pēc saņemtā ne īpaši pārliecinošā IKP ātrā novērtējuma tiešām priecē un turpina uzturēt pozitīvu vērtējumu arī par procesiem ekonomikā kopumā.
Pēc ļoti pozitīvajiem rezultātiem otrajā ceturksnī rūpniecības pieaugums trešajā ceturksnī kļuvis krietni piezemētāks, un augustā apstrādes rūpniecības izlaide augusi vien par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, savukārt kopējā rūpniecības izlaide pat samazinājusies par 0,5%. Lai gan rūpniecības ciparus uz leju augustā pavilka kritums enerģētikā (-15,7%) un ieguves rūpniecībā (-6,1%), tomēr izskatās, ka rūpniecības uzrāvies otrajā ceturksnī vismaz daļēji būs izrādījies pārejošs.
Pēc spēcīgā snieguma maijā un jūnijā apstrādes rūpniecība šķiet mazliet pieklususi. Jau jūlijā novērojām, ka ražošanas apjomu izaugsme sāka noplakt. Šī tendence turpinājās arī augustā, kad apjomu pieaugums pret iepriekšējo gadu bija vairs tikai 2,8%. Salīdzinājumam jūlijā novērojām 3,4% pieaugumu. Produkcijas izlaide augustā bija par 1,7% mazāka nekā jūlijā (koriģēts pēc darba dienu skaita).
Šā gada augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, rūpniecības izlaide samazinājās par 0,6%. To ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 15,7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 6,1%. Savukārt apstrādes rūpniecībā produkcijas apjoms turpināja kāpumu - 2,8%.Rūpniecības kopējo apjomu samazinājumu lielā mērā ir veicinājis koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzuma kritums, kā arī negatīvās tendences būvniecībā, kas liek sarukt arī ieguves un karjeru izstrādes nozares apjomiem.
Jūlijā apstrādes rūpniecības sniegums nav peļams, bet uz iepriekšējo mēnešu "viļņa" nenoturas. Ražošanas apjomi ir tikai par 3,4% augstāki nekā pērn (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), taču jāņem vērā, ka iepriekšējā gada jūlijs apstrādes rūpniecībā bijis viens no spēcīgākajiem.Pārtikas ražošanā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ir labs 2,8% kāpums, bet apjomi, salīdzinot ar pērno gadu, ir par krietniem 3,6% zemāki (0,5% kritums pirmajā pusgadā kopumā).
Jūlijā apstrādes rūpniecības pieaugums gada griezumā bija 3,4%, kas ir tikpat, cik gada pirmajos septiņos mēnešos vidēji, bet vien puse no 2.ceturkšņa vidējā tempa. Šī atšķirība galvenokārt skaidrojama ar bāzes efektu, pērn jūlijs nozarei bija veiksmīgs mēnesis. Ir dažas interesantas ziņas par apakšnozarēm.
Pēc aprīļa ne pārāk izteiksmīgā veikuma, maija rūpniecības dati uzrāda patīkamu dinamiku, respektīvi, šā gada maijā rūpniecības apjomi gada laikā ir auguši par 5,1%. Apstrādes rūpniecība palielinājās par 5,3%, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde par 4,8%.Nozīmīgākais pieaugums apstrādes rūpniecībā bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+25%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+20%), iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (+17%), kā arī kokrūpniecībā (+6%).
Latvijas vagonu būvētāji sadarbībā ar ārvalstu partneriem var iesaistīties jauno vilcienu ražošanā, taču, izvēloties uzvarētāju, tas nebūs izšķirošais kritērijs, aģentūrai LETA norādīja Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.