Iepriekšējā reizē stāstīju par mērcēm – grilēta ēdiena kompanjonēm. Siltajām dieniņām ieskrienoties, vakaros arvien biežāk attapsimies dārzā pie grila vai ugunskura. Tāpēc mērču vajadzēs arvien vairāk. Turklāt arvien vairāk kļūst arī dārzā saplūcamu sezonas zaļumu, no kā mērces pagatavot.
Šoreiz piedāvājam trīs pavisam atšķirīgu zupu receptes. Piena sakņu zupa ir latviešu virtuves klasika no vecmāmiņu laikiem. Tā jāēd, kad pārņem ilgas pēc bērnības, malkas plīts un tamlīdzīgām lietām. Zupa labi garšos kopā ar sālītu siļķīti.
Slaveno franču mērču vēsture iesniedzas viduslaikos. Šefpavārs Antuāns Karēms (1784–1833) grāmatā L’Art de la cuisine au XIXe siecle (Pavārmāksla 19. gadsimtā) klasificēja tās četrās kategorijās.
Turpinot mūsu ceļojumu garšvielu pasaulē, šoreiz paviesosimies
ukraiņu virtuvē – salīdzinot ar
pašreizējo haosu kopumā, tā ir
vienkārši saprotama un omulīgi nomierinoša.
Jāpiebilst gan, ka līdz šim ar ukraiņu
virtuvi neesmu bijis ļoti pazīstams, bet,
papētot un iepazīstoties ar receptēm,
varu teikt, ka tā ir vienkārša, ēdieni ir
sātīgi un lielākoties pagatavojami no
parastam cilvēkam pieejamiem produktiem – dārzeņiem, skābā krējuma, olām,
miltiem, speķa, cūku taukiem, zaļumiem.