Jūlija beigās, kad, kā ik gadu, atkal populārākais jautājums ir – vai tev kabaci nevajag? –, nākas izdomāt neskaitāmas idejas, kā tos pagatavot tā, lai ir garšīgi un lai visi pašu izaudzētie, no laukiem atvestie, dāvanā saņemtie vai veikalā nopirktie tiek arī apēsti.
Mežos sācies ogu laiks, un izskatās, ka šogad ir labs melleņu gads. Protams, vislabāk saēsties svaigas, bet vēl bez ierastā ievārījuma un saldēšanas ir vērts izmēģināt mellenes pagatavot kompotā – izdodas gards.
Vasaras vidus dziesmiņa ir sākusies: viss zaļo, aug un briest, spēj tikai salasīt, novākt, pagatavot un apēst. Centīsimies arī atpūsties, jo vasara taču ir jābauda, tomēr, kā jau virsrakstā teikts, kaut kas ir arī jāēd!
Vienlaikus ar ogu laiku sākas mana vasaras desertu paradīze. Pirmās, ko gatavoju, parasti ir minipavlovas. Tām sākumā izmantoju zemenes, bet vēlāk, kad ienākas arī citas ogas, taisu īstu vasaras ogu miksli – avenes, zemenes, kazenes, jāņogas, mellenes.
Es jāņusieru sienu pēc Jūrkalnes suitu sievu receptes, ko pirms gadiem desmit man ierādīja viena no viņām – Taiga. Viņa to sējusi jau kopš bērnības. Sākumā skatījusies, kā to dara ome, bet vēlāk "omamma bricelēja mūs ar brāli, jo pašai rokas vairs neturēja".