Par muzeju, par restaurāciju var pastāstīt, bet ko nu par sevi... Tomēr Rīgas Motormuzeja krājumu speciālists restaurators Gunārs Dortāns piekrīt sarunai: "Vēl nav tā reize mani pie senioriem pieskaitīt. Tikko bija simtgadnieku salidojums, viņi jāintervē. Es vēl esmu ceļā uz to." Bet viņa ceļš ir interesants.
:Es taču pēc horoskopa esmu Strēlniece! Jūs taču zināt, kādi ir Strēlnieki – miera nav nekad," atzīst enerģiskā Jūrmalas seniore Irena Supe. Ar fotogrāfu Aivaru viņu satiekam Dzintaru mežaparkā, kur Irenas kundze ieradusies atpūsties kopā ar saviem diviem no Francijas atbraukušajiem mazbērniem.
Uzņēmuma Baltrotors galvenais konstruktors Andris Martinsons šajā pavasarī saņēma Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas balvu WIPO Medal for Inventors – retu un ļoti augstu atzinību, ko piešķir cilvēkiem par izgudrotājdarbību.
"Cilvēkiem novēlu darīt vairāk laba citiem, bet senioru vecumā uz pasauli raudzīties labsirdīgākām acīm. Saprast, ka tas ir normāli, ja cilvēki ir ļoti dažādi. Nesen izlasīju domu, ka cilvēks ir smadzenes. Kāpēc vecumā cilvēkam mainās raksturs, parādās dažādas īpatnības? Tie ir objektīvi procesi, bet – jo vecāki paliekam un jo tuvāk esam finanišam, jo labestīgākiem jākļūst. Ir vērts filosofiskāk uztvert procesus apkārt," uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Sporta katedras docents, svarcelšanas treneris Alberts Bagojans. Viņš savos 74 gados joprojām trenē jauniešus un spēj šarmēt ar autoritāti un pasaules redzējumu.
Ilgu Bērziņu satieku Latvijas sieviešu invalīdu asociācijā Aspazija, kur viņa vada vokālā ansambļa Ilgas nodarbību. Vēlāk uzzinu, ka tā ir tikai sakritība, ka ansambļa nosaukums līdzinās pasniedzējas vārdam. Deviņas ansambļa dalībnieces seniores arī mani aicina piedalīties un dziedāt kopā. Jāatzīst, ka netieku kundzēm līdzi un nevaru iekļauties skanīgajā, daudzbalsīgajā dziedājumā – baidos izgāzties.
"Kad apsolīju interviju, sāku domāt – ko gan es varētu pateikt?" tā mani sagaida Maija Mazā un uzreiz arī lakoniski formulē mūsu sarunas vadmotīvu: "Katrs cilvēks sirdī ir mākslinieks, tikai tas ir jāsaprot, jāapzinās un jāļaujas."
Ēriks Tomsons neko no tā, ko savā dzīvē darījis, nenožēlo. Tagad vairāk laika atliekot pakritizēt sevi, padomāt – kāpēc tā sanācis. Bet, ja būtu jādzīvo vēlreiz, neko nemainītu – riskētu, rosītos, priecātos. "Liktenis iegriezies un nevar apstāties. Tas ir tāpat kā raidījumā Es mīlu tevi, Latvija!, kad iegriež ratu, un tas man uz 100 velk," skaidro Tomsona kungs.
"Vecumdienas kā jēdziens ir "jānošauj"! Kur jūs esat redzējuši, ka dabā vilkam, zaķim vai alnim pienāktu "pelnītās" vecumdienas?! Tāpēc gribu šo zīmogu nomazgāt," tēlaini runājot par formāliem tīkliem domāšanā, kas saistās ar stereotipiem par pensionēšanos, norāda ārsts psihiatrs Andris Saulītis.