Mediķis uzsver – vissliktāk ir tad, ja cilvēks visu mūžu ir strādājis, pārtraucis aktīvās darba gaitas un nu attopas zaudējis dzīves ritmu. Sievietes šo sajūtu mēdz kompensēt ar pievēršanos mazbērniem, kungi šādus dzīves pagriezienus uztver daudz sāpīgāk, nereti iegrimstot alkohola lietošanā.
Dabā iekārtots tā, ka cilvēkam strādā visu mūžu. Tāpat kā mežā tas jādara sirmam vilkam, zaķim vai alnim. Bet, lai cienījamos gados justos priecīgs un ar dzīvi kopumā apmierināts, jāiegulda ļoti daudz darba – darba pašam ar sevi. "Un nevajag skaitīt gadus!" aicina Andris Saulītis.
Garastāvoklis kā rezultāts
Vislabākais piemērs darbam ar sevi cienījamos gados ir fiziskās aktivitātes. "Ja cilvēks visu mūžu sportojis, to jāturpina darīt arī, aizejot pensijā. Nedrīkst apstāties! Pretējā gadījumā sāk brukt viss, tajā skaitā imunitāte. Atceros, mans tētis ar savu brāli manu vectēvu, kurš – pēc padomju ieskatiem – nāk no "budžiem", gribēja pierunāt kādu laiku pastrādāt kolhozā, lai vecumdienās varētu saņemt pensiju. Vectēvs smējās. Jo pensija ir jāuztver kā papildu, ne kā pamata ienākumi. Brīvā Latvija ir radīta, lai cilvēks strādātu un jau pēc 40 gadiem sāktu domāt, ko darīs, kā turpmāk ievirzīs savu nodarbošanos. Sava dzīve jāvirza tā, lai ar sirdslietu varētu nopelnīt arī seniora gados. Tā ir tāda nodarbošanās, kas bez piepūles aizrauj uzmanību – jūs to darāt un pēc padarītā jūtaties labāk, vai tas būtu mazdārziņš, cope vai medības," skaidro Andris Saulītis, kā piemēru nosaucot populārus latviešu aktierus, kuri uz skatuves savu darbu dara arī ļoti cienījamos gados.
Patiesībā cienījamos gados nav jāmaina dzīvesveids – uzskata ārsts, bet tas jāsaglabā tāds, kāds tas bijis aktīvā darba gados, vienīgi jārēķinās ar spēju samazināšanos par kādiem 10%. Savukārt labs garastāvoklis ir kā augļi.
"Latvieši ir zemnieku tauta un sapratīs, ka augļus var tikai un vienīgi izaudzēt pats. Respektīvi, rītdienas garastāvoklis ir atkarīgs no tā, ko darāt šajā mirklī. Šodienas garastāvoklis – no tā, ko darījāt vakar. Tās ir sekas tam, ko cilvēks ēd, cik daudz kustas, kādas domas domā, ko lasa, ar kādiem cilvēkiem satiekas un ar ko nodarbojas. Ir svarīgi saprast, ka labs garastāvoklis ir rezultāts. Nevar gaidīt, kad kāds to laimes sajūtu iedos tabletes formā un pašam nekas nebūs jādara. Pašam ir jāpiedalās šajā procesā!" uzsver Andris Saulītis.
No gaismas uz tumsu
Starp vecāka gadagājuma pacientiem visbiežāk pie psihiatra vēršas ar atmiņas traucējumiem jeb demenci. Pareizāk sakot, mediķim bieži vien palīdzību lūdz demences skarto tuvinieki, jo pats pret sevi pacients vairs nav kritisks.
Taujāts, vai iespējams uztvert pašu slimības sākumu, Andris Saulītis skaidro: "Tas ir grūti pamanāms, bet cilvēks kļūst niķīgs, slikti guļ. Slimību pamana tad, kad simptomi kļūst izteikti – vecais cilvēks jauc datumus, nepazīst mazbērnus, uzbrūk mājiniekiem, vaino viņus kādu sadzīves priekšmetu zagšanā – sievietēm tās nereti ir zeķes vai palagi." Un te nu tuvajiem jāsaprot, ka nedrīkst apvainoties par uzvelto zagļa vainu, jo tā runā nevis vecmāmiņa vai vectēvs, bet viņa slimība.
Kā otru izplatītāko senioru problēmu iemeslu ārsts min depresiju ar tai raksturīgajiem simptomiem – nomāktu garastāvokli, apātiju, raudulību, miega traucējumiem. Tomēr Andris Saulītis aicina nevispārināt sabiedrībā plaši lietoto medicīnisko terminu "depresija": "Jāņem vērā, ka nomākts garastāvoklis var izpausties līdz ar citām saslimšanām, tādām kā sirds išēmiskā slimība, hipertonija, cukura diabēts. Tas var būt simptoms jebkurām kaitēm, kuras skar galvas asinsvadus un smadzeņu neironus. Arī medikamenti var izraisīt nomāktu garastāvokli – vīriešiem, piemēram, prostatu vai sirdi ārstējošie. Tāpat jāņem vērā arī hormonālās svārstības. Iemeslu var būt ļoti daudz, un nomākta garastāvokļa cēloņi katram ļoti individuāli."
Pirmais ārsts šādos gadījumos, pie kā jāvēršas pēc palīdzības, ir psihiatrs, jo no ģimenes ārsta nevar prasīt visu, uzskata Andris Saulītis. Tiesa, tieši vecāka gadagājuma ļaudīm pret šo medicīnas jomu joprojām mēdz būt aizspriedumi. "Latvijā ir ļoti labi ārsti psihiatri un ir pieejami mūsdienīgi medikamenti. Atmiņas traucējumi, kas saistīti ar izmaiņām asinsvados, miega traucējumi, nomākts garastāvoklis – sākotnēji ar medikamentiem šos psihiskos traucējumus ir iespējams sakārtot," iedrošina ārsts un skaidro: "Smadzenes katrā dzīves situācijā veido filmas – būtībā smadzeņu neironi ir kā dzīvas skudriņas, bet ar gadiem tās vairs nav tik kustīgas un nevar izveidot filmu. Tāpēc bieži vien vecs cilvēks var līdz sīkākajām detaļām izstāstīt visu, kas saistīts ar jaunību – viņš atceras, kā viņa bērnībā sauca kaimiņu suni, kādā krāsā bija džemperis vienā spilgtiem notikumiem bagātā dienā, bet nevar atcerēties, ko šorīt ēdis brokastīs. Pie asinsvadu demences raksturīgi arī tas, ka šie atmiņas stāvokļi mainās – ir tā saucamie gaišie periodi un tumšie. Atmiņas traucējumi var izteiktāk izpausties arī diennakts laikā – pastiprināties tumsas un gaismas pārejas brīžos, it sevišķi no gaismas uz tumsu."
Medikaments nr.1
Garīgās veselības uzturēšanai ļoti būtiska ir miega traucējumu iemeslu noskaidrošana. "Miegs ir visa pamatā. Miegā smadzenes atpūšas, bet, tiklīdz rodas miega traucējumi, organismā viss sāk brukt kopā. Tāpēc uzreiz ir jāapmeklē psihiatrs, lai novērstu miega problēmu cēloņus. Nevajadzētu arī ārstēšanu sākt ar trankvilizatoriem – tie ir domāti ārkārtas situācijām. Taču vislielākā kļūda ir pašārstēšanās, kad cilvēks pats sāk kombinēt preparātus," brīdina psihiatrs.
Andris Saulītis uzskaita labas pašsajūtas uzturēšanas priekšnoteikumus seniora gados: "Vislielākā nelaime ir tad, ja cilvēks pārstāj saviem muskuļiem likt strādāt, atņem fizisko slodzi. Kustībām ir jābūt! Bet izšķirošā labas pašsajūtas uzturēšanā ir diēta, vienīgi jārēķinās, ka cilvēki ir dažādi un svarīgi atrast sev vispiemērotāko taktiku. Organismam ir jāsaņem visas nepieciešamās vielas. Kā saka gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns – laime rodas kuņģī, jo serotonīns sintezējas kuņģī."
Organismam nepieciešams olbaltums, dārzeņi, smadzenēm – dabiskās eļļas. "Svarīgi ir uzturā izvairīties no toksiskām vielām, te pat nerunājot par alkoholu, bet par mākslīgajiem cukuriem, kurus aknas atpazīst kā alkoholu. Senioriem uzturs un fiziskās aktivitātes ir medikaments numur viens," iesaka ārsts.
Nereti gan pensijas vecuma ļaudis mēdz iebilst – pensija maza, dzīves kvalitāti uzturēt grūti. "Var nedarīt neko, un kļūs vēl sliktāk. Mans mīļākais izteiciens saistās ar aitām: aitas vaimanas neietekmē šašlika kvalitāti! Tāpat kā zaķa vaimanāšana nemazina vilka apetīti. Jā, tas ir skarbi. Jā, naudas nav, bet vaimanas tikai pasliktina dzīvi," norāda psihiatrs un min piemēru ar diviem senioriem: "Viens savās mājās atver ledusskapi – tas ir pilns līdz malām, bet seniors dusmīgs, jo tajā nav viņa mīļākās majonēzes. Otrs seniors atver savu ledusskapi – tajā vienīgi sakaltusi desa, bet viņš uztaisa picu un priecīgs. Tas ir attieksmes jautājums, turklāt veselīgs ēdiens – auzu pārslas vai biezpiens – nemaksā dārgi. Starp citu, 90% veselības labā var paveikt ar ļoti vienkāršām lietām."
Andris Saulītis norāda uz vēl kādu faktu: "Nāvi neviens nav atcēlis. Var neko nedarīt, bet nāvei ir vienalga. Nāve ir vienīgā, kas man ir! Pat valdība to nevar atņemt. Patiesībā tas vilciens, ko sauc par nāvi, jau ir ceļā. Viss atkarīgs no tā, ko mēs darām stacijas uzgaidāmajā telpā. Varam lamāties, vaimanāt, bet varam izbaudīt laiku līdz vilciena atnākšanai, vēl kaut ko paspēt un redzēt. Psihiatrija vienmēr runā par investīciju rentabilitāti, tas nozīmē izmantot to, kas ir. Līdzīgi kā ar automašīnu – ar to mēs varam aizbraukt ekskursijā, bet varam sēdēt pie mājas, gāzēt grīdā un lamāties, nobeidzot motoru."
Un vēl – ar sliktām domām ir jāsāk strīdēties, tām jārunā pretī. Tas palīdz.
Līdzjutējs
Dzintris Akmenis
kungs