Pirms pieciem gadiem, kad tuvojās pensijas laiks, Jausma Kalēja laikus sāka domāt par to, kā sevi nodarbināt. Viņa pieteicās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja brīvprātīgo programmai, kur darbojas arī šodien. Esam satikušās muzeja telpās – Jausma strādā muzeja infocentrā, taču reizēm palīdz arī citās muzeja filiālēs, piemēram, Arsenālā vai Rīgas biržā. Tāpat viņa veic ikmēneša preses apskatu, meklējot publikācijas par Mākslas muzeju.
Šogad Jausma jau trešo reizi saņēma diplomu par īpaši aktīvu brīvprātīgo darbu. Viņa dalās iespaidos: "Brīvprātīgais darbs muzejā ir lieliska iespēja satikt interesantus, līdzīgi domājošus cilvēkus, pat jaunus draugus. Muzeja brīvprātīgo darba kuratores vienmēr pasaka paldies pat par vismazāko darbiņu, un tas ļoti sasilda sirdi, liek justies vajadzīgam. Arī citi muzeja darbinieki mūs novērtē."
Līdzīgas programmas eksistē arī citos Eiropas mākslas muzejos, un brīvprātīgie pārsvarā ir studenti vai pensionāri. Par darbu volontieri saņem patīkamu bonusu – iespēju bez maksas apmeklēt visas izstādes un citus kultūras pasākumus.
Santjago svētceļojumā
Īpaša vieta Jausmas dzīvē atvēlēta sportam un aktīvam dzīvesveidam. Jaunībā viņa nopietni nodarbojās ar alpīnismu un piedalījās ilgstošās treniņnometnēs Kaukāzā un Tjanšanā. Vienā no tādām ekspedīcijām neapdzīvotajā Gondurajas ielejā Jausma satika savu nākamo dzīvesbiedru, kurš arī bija ceļotāju grupas sastāvā. Ilgus gadus kopā ar draugiem – riteņbraukšanas entuziastiem – braukuši pa Latviju, arī tālāk – pa Vāciju un Krimu. Lai arī tagad tāliem velobraucieniem vairs neesot spēka, Jausma vēl arvien ikdienā min pedāļus.
Trīs rītus nedēļā Jausma velta senioru jogas nodarbībām. Tajās vingrinājumi neesot fiziski smagi, taču palīdz izkustēties un uzmundrina. Pateicoties lieliskajai jogas pasniedzējai, visi dalībnieki pēc nodarbības jūtas brīnišķīgi. Fiziski aktīvu dzīvesveidu un kaislību uz ceļošanu Jausma apvienoja pagājušajā gadā, kad ar draudzenēm devās Santjago svētceļojumā. Jausma gan piebilst, ka 10 dienās nogājušas "tikai" 200 kilometru, kas ir ceturtā daļa no visa ceļa. "Āķis lūpā" tomēr esot – šogad Jausma plāno atgriezties Spānijā, lai noietu atlikušos 600 kilometrus līdz galapunktam – Santjago de Kompostelas pilsētai.
Iedvesma doties Santjago ceļā Jausmai radās pēc Kerkelinga grāmatas Kādu laiku būšu prom izlasīšanas. Seniore atzīst, ka pārgājiena laikā rodas unikālas sajūtas un tiek satikti īpaši cilvēki. Viņa uzskata, ka šis ceļš palīdz sakārtot domas, gūt iekšēju mieru. Lai arī fiziski brīžiem bijis grūti, Jausma jutusi emocionālu pacēlumu. Viņa labprāt kādreiz šo ceļu veiktu arī vienatnē, lai pabūtu pati ar savām domām. "Tas bija ļoti iedvesmojoši. Pašam ceļam ir neparasta atmosfēra. Kāpēc gan Latvijā nevarētu būt pārgājiena taka, kaut uz to pašu Aglonu, bet pa mežiem un laukiem, nevis pa ceļu?" Jausma dalās pārdomās.
Labot velosipēdus Dānijā
Jausma divreiz izmantojusi Eiropas mūžizglītības programmas Grundtvig dotās iespējas un devusies apmaiņas braucienos uz Dāniju un Igauniju. 2013. gadā seniore piedalījās nometnē I like bike, kas norisinājās zaļi domājošu cilvēku apdzīvotā ciematiņā Dānijā, kur visas mājas bija celtas no dabīgiem materiāliem. Projekta ietvaros dažādu vecumu cilvēki remontēja vecus velosipēdus, ar kuriem paši pēc tam braukāja pa skaisto apkārtni. Projekta beigās dalībnieki riteņu labošanā apmācīja arī vietējās skoliņas bērnus.
Savukārt Igaunijas projektā Jausma palīdzēja atjaunot vecu muižu, kurā bija paredzēts ierīkot kultūras centru. Visi seši šī projekta dalībnieki bija seniori no Latvijas, kurus nosūtīja Liepājas organizācija Radi vidi pats. Igaunijā pavadītajā mēnesī Jausma izbraukāja kalnaino Munameģa apkārtni veca velosipēda mugurā. Tagad viņa atzīst, ka labprāt būtu palikusi šajā idillē vēl ilgāk.
Jausma pauž nožēlu, ka Grundtvig programma pirms pāris gadiem tika slēgta, jo tā bija nenovērtējama iespēja dažādu vecumu cilvēkiem ceļot teju bez maksas. Ar projektos iegūtajiem biedriem Jausma uztur kontaktus sociālajā tīklā Facebook – pagājušajā gadā draugi no Slovēnijas un Portugāles pat apciemoja Jausmu Latvijā.
Jausma stāsta – ir tik daudz vēlmju un sapņu, ko gribētos piepildīt, ka reizēm nākas sevi piebremzēt. Viens no nākotnes plāniem varētu būt īslaicīgs darbs Šveices vīnogu fermā. To jau iepriekš izmēģinājusi kāda Jausmas draudzene.
Ir jāiet sabiedrībā
Uzzināt par šādiem projektiem un piedalīties tajos Jausmai palīdz labās datorprasmes un angļu valodas zināšanas. Tās, tāpat kā daudzas citas iemaņas, viņa ieguvusi vai stiprinājusi kursos. Jausma izglītojusies tik dažādās jomās kā grāmatvedība, mašīnadīšana, fotografēšana un pat mācījusies par volejbola treneri. Jaunībā nodarbojusies arī ar dejošanu un piedalījusies Dziesmu un deju svētkos. Turpretī Jausmas mūža darbs Radio un televīzijas centrā bija ļoti tehnisks. Strādājot par radiotehniķi un lietvedi, viņa apguva datora lietošanas prasmes, kas noderēja arī nākamajā – grāmatvedes – darbā.
Jausmas dabā ir ātri iesaistīties jaunās aktivitātēs un labprāt pamēģināt ko jaunu. Viņa stāsta: "Kad pieķeros jaunam hobijam, daudz lasu un pamatīgi iedziļinos." Jausma ar prieku izmanto arī vietējās Stopiņu pašvaldības piedāvātās iespējas. Viņa uzskata, ka mūsdienu jauniešiem iespēju ir apskaužami daudz, un piebilst – ja būtu jaunāka, darītu vēl vairāk. Taču Jausma ir pārliecināta, ka arī senioriem iespēju netrūkst, un pati to pierāda ar savu uzņēmību un aktivitāti. Seniore uzskata: "Sēžot mājās, cilvēks nolaižas, sāk staigāt halātā, paliek nīgrs un runā tikai par slimībām. Lai dzīvotu pilnvērtīgi, ir jāiet ārā, sabiedrībā."
Dinamiski dzīvot palīdz arī mājdzīvnieki kaķis un suns. Jausma paskaidro: "Ja tev ir suns, tu nevari slinkot mājās. Ir jāceļas un jāiet." Dzīvnieki, un it īpaši suņi, Jausmai bijuši mīļi vienmēr. Arī tagad viņa mēdz doties uz dzīvnieku patversmi Labās mājas, lai izvestu pastaigā kādu četrkājaino draugu. Seniore izvēlas mazākus sunīšus, jo baidās, ka lielu nevarētu noturēt. Patversmē Labās mājas viņa arī izgājusi kursus par suņu labturību, fizioloģiju un saskarsmi un saņēmusi sertifikātu.
Jausma ir pārliecināta, ka vēlmei dzīvot kustīgi un daudzpusīgi jānāk no katra cilvēka paša. "Visbiežāk pietrūkst informācijas, taču iespēju ir daudz. Katrs var atrast sev tīkamas jomas – suņu patversmē, slimnīcā, pansionātā, krīzes centrā, mācot valodas, piepalīdzot dažādos labdarības fondos. Manuprāt, brīvprātīgais darbs ir lieliska iespēja sevi realizēt pensijas gados," uzskata Jausma Kalēja.
submission