Ukraiņu pianists Arturs Ņikuļins (37) par bēgšanu no Maskavas taksometrā, šim brīdim aktuālo mūziku uz klusuma robežas un par to, ko domā publika Krievijā.
Par bēgšanu no Kijivas un stingru vēlmi vienmēr
atgriezties dzimtenē, par to, kāpēc ukraiņi nezaudē
humora izjūtu un kādēļ šobrīd māksliniekiem ir svarīgi
uzstāties, stāsta Kijivas Nacionālā akadēmiskā operetes
teātra soliste Marjana Bodnara (38).
Mikroķirurgs
Olafs Libermanis par darbu
Ukrainā, par to, kāpēc
nolēmis iziet strēlnieku
ieroču apmācības kursu, un
to, kādā nozīmē Krievijai šis
karš kļuvis par tautas karu.
Kustības Twitter konvojs aizsācējs Reinis Pozņaks par to, kā nesajukt prātā, kādas automašīnas vajag ukraiņiem karā pret Krievijas okupantiem, un par aicinājumu neatslābt.
Kultūrpētnieks un profesors Deniss Hanovs (44) par valodu kā morālo ieroci, stikla sienām mūsdienu Latvijas sabiedrībā un to, ar ko atbildība atšķiras no vainas.
"Mūsu valstī viss, kas nav propaganda, ir apdraudēts," saka Sanktpēterburgā
dzīvojošā krievu režisore Ksenija Ohapkina (32). Savulaik atsaukusies sarunai
ar SestDienu sava tobrīd aktuālā darba par bērniem, kuriem tiek mācīts karot,
sakarā, tagad viņa saka: esam šīs filmas iekšpusē!
Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraskevičs (23) vēl februāra vidū startēja Pekinas olimpiskajās spēlēs, bet nu jau mēnesi kopā ar tēvu Mihailo ar mikroautobusu piegādā preces Krievijas armijas aplenktajai Ukrainas galvaspilsētai Kijivai.
Fiziķis Visvaldis Grāveris par karadarbības skartajām Ukrainas
atomelektrostacijām, radiācijas baiļu izcelsmi un par lētāko veidu,
kā ražot dārgu elektrību.
"Uz Maskavu vairs nebraukšu," saka itāļu maestro Pjērs Džordžo Morandi (64). Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā viņš uzturas un strādā Rīgā, ierakstījis īpašu veltījumu Ukrainai un vēl atceras pēdējos padomju gadus un absurdos tā laika ierobežojumus, kas skāruši arī viņu.