Šā gada pirmajos mēnešos Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā un joprojām jūtamā Covid-19 pandēmija radījusi dramatiskas cenu izmaiņas augsnes bagātinātāju jeb minerālmēslu tirgos.
Krievijas iebrukuma
Ukrainā radītā ietekme finanšu tirgos nav metusi līkumu arī mūsu valstij. Tas visai
labi redzams arī Latvijas
pensiju otrā līmeņa plānu ienesīguma rādītājos.
Valsts darba inspekcijas (VDI) dati liecina, ka pērn nelaimes gadījumos darbā cietis 2091 nodarbinātais, 208 guvuši smagus veselības traucējumus, bet vēl 27 pat gājuši bojā. Turklāt šie skaitļi nevis mazinās, bet ar katru gadu pieaug. Kas jādara savādāk darba drošības un aizsardzības jomā, lai negatīvo statistikas līkni salauztu?
Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība aprīlī notikušajā monetārās politikas sapulcē nolēma nemainīt eiro procentu likmes un apstiprināja aktīvu pirkšanas programmas pakāpenisku samazināšanu.
Augstas dabasgāzes un elektrības cenas, nestabila ģeopolitiskā situācija, energoresursi kā ierocis – visi šie apstākļi skaļi signalizē, ka ir nepieciešami tūlītēji soļi Latvijas enerģētikas jomas sakārtošanai. Te gan svarīgi neapmulst un fokusēties uz attīstību, nevis tikai uz izdzīvošanu. Jau izskanējušas idejas pat par atomelektrostacijas nepieciešamību, tomēr, pirms sapņojam par tik sarežģītiem risinājumiem, jānovērtē tas, kas mums jau ir, un kādi elementi būtu jāpievieno šim vienādojumam, lai efektīvi risinātu šodienas un arī nākotnes izaicinājumus.
Šobrīd dažādās nozarēs vērojams darba roku trūkums, un cīņa par talantīgiem darbiniekiem uzņēmumu starpā kļuvusi īpaši spraiga. Šajā konkurences cīņā daudz lielākas izredzes ir tiem uzņēmumiem, kas dzīvo pēc ilgtspējas principiem un nodrošina saviem darbiniekiem motivējošus apstākļus un atbalstu.