Vēsture fotogrāfijās

FOTO: Mazo svaru laukums un Herdera piemineklis

Atzīmējot 100 gadus kopš apgaismības laikmeta rakstnieka un teologa Johana Gotfrīda Herdera ierašanās Rīgā, 1864.gada 25.augustā viņam Mazo svaru laukumā atklāja pieminekli. Rīgā J.G.Herders nodzīvoja no 1764. līdz 1769.gadam. Pieminekļa bronzas biste bija tēlnieka Ludviga Šallera Veimārā uzceltā Herdera pieminekļa augšdaļas atlējums. Čugunā atlietais postaments un žogs bija darināts pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta. Pēc pieminekļa uzstādīšanas Mazo svaru laukumu sāka saukt par Herdera laukumu.

2. oktobris, 2009, 12:18

FOTO: Rīgas pirmā stacijas ēka

1861.gada 12.septembrī (pēc vecā stila) atklāja pirmo dzelzceļa līniju Latvijā — no Rīgas līdz Daugavpilij, kā arī pirmo pasažieru dzelzceļa stacijas ēku Rīgā. Tā bija neliela divstāvu mūra celtne ar šīfera plākšņu jumtu. 1884.—1885.gadā stacijas ēkai pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta piebūvēja trīsstāvu sānu piebūves.

2. oktobris, 2009, 12:16

FOTO: Triumfa arka

Atgriežoties no karagājiena pret Napoleonu, 1814.gada martā (pēc vecā stila) caur Rīgu mājup devās Krievijas imperators Aleksandrs I. Lai godinātu uzvarētāju, 1815.gada jūlijā Rīgā tika likts pamatakmens Triumfa arkai jeb Aleksandra vārtiem pie toreizējās pilsētas robežas (tagad Brīvības ielā pie Gaisa tilta).

2. oktobris, 2009, 9:48

FOTO: Atklāj tagadējo Vanšu tiltu

1981.gada 21.jūlijā svinīgā mītiņā atklāja tā saukto Gorkija, pašlaik Vanšu tiltu, kas savieno Krišjāņa Valdemāra un Kalnciema ielu. Tiltu projektēja institūta Sojuzdorprojekt Kijevas filiāles speciālisti, bet būvēja 5.Tiltu celtniecības tresta 17.vienība. Tilta kopējais garums ir 55 m. Tā konstrukciju veido 543 m garās vantīs iekārta stingra tērauda sija.

30. septembris, 2009, 13:21

FOTO: Zirgu tramvajs Rīgā

1882.gada 23.augustā (pēc vecā stila) Rīgā atklāja trīs pirmās zirgu tramvaja līnijas. Pirmā — A — līnija sākās no tagadējā Basteja bulvāra, gāja pa Brīvības bulvāri līdz Tallinas ielai, B līnija — no Basteja bulvāra pa 13.janvāra ielu līdz Daugavmalai, bet C līnija — no Dzelzceļa tilta pa Maskavas ielu līdz Daugavpils ielai.

30. septembris, 2009, 13:17

FOTO: Zirgu tramvaja vietā — elektriskais

1900.gada aprīlī Rīgas valde noslēdza līgumu ar Rīgas tramvaju akciju sabiedrību par zirgu tramvaja pārveidošanu par elektrisko. 1901.gada 11.jūlijā (pēc vecā stila) Rīgā atklāja pirmo elektrificēto ielu dzelzceļa satiksmi pirmajā līnijā, kas gāja no Daugavmalas, tālāk pa Brīvības bulvāri un ielu līdz Triumfa arkai jeb tā saucamajiem Aleksandra vārtiem pie tagadējā Gaisa tilta.

30. septembris, 2009, 13:14

FOTO: Tvaikoņu satiksme Rīgā

Lai uzlabotu satiksmi pāri Daugavai, Rīgas dome 1882.gadā nolēma savā pārziņā pārņemt tvaikoņu satiksmi. Tādēļ kuģu un mašīnbūves rūpnīcā Lange&Skye pasūtīja piecus vienāda tipa tvaikoņus ar dzenošajiem ratiem kuģu sānos. Tas izmaksāja 91 235 rubļus. Kuģus apzīmēja ar alfabēta burtiem A, B, C, D, E, kurus kā pazīšanās zīmes uzkrāsoja uz tvaikoņu skursteņa un priekšgala.

30. septembris, 2009, 13:11

FOTO: Gumijas izstrādājumu fabrika Provodņik

1888.gada 26.jūnijā (pēc vecā stila), ko dibināja krievu un franču sabiedrības gumijas, gutaperčas un telegrāfu fabriku Provodņik. Tā atradās Sarkandaugavas attekas krastā Ganību dambī 31 un aizņēma 13 700 m2 lielu teritoriju. Sabiedrības ražojuma klāsts bija ļoti plašs — lidmašīnu, automobiļu un velosipēdu riepas, viegli gumijas pontoni, linolejs, dažādas gumijas rotaļlietas bērniem, gumijas un azbesta izolācijas plāksnes u.c. Tā izpildīja Krievijas galma pasūtījumus. 1914.gadā tā bija viena no četrām lielākajām gumijas fabrikām pasaulē.

30. septembris, 2009, 9:31

FOTO: Meža kapi

1913.gada 19.jūnijā iesvētīja Meža kapus. Projekta autors ir Rīgas dārzu direktors Georgs Kūfalts, kurš paredzēja saglabāt dabisko vidi un ar priedēm apaugušo kāpu augstākās vietas izmantot dzimtu un ģimeņu kapavietām, bet līdzenumus — rindu kapiem. Teritorija aizņēma 85,5 ha zemes. Pēc mērnieka K.Gangusa projekta to sadalīja starp Reformātu, Doma, Pētera, Ģertrūdes latviešu un vācu, Jāņa, Jēzus un Jēkaba baznīcas draudzēm. Meža kapi ir plašākie Latvijā, kuros apbedīts vislielākais skaits ievērojamu kultūras zinātnes un mākslas darbinieku.

30. septembris, 2009, 9:27

FOTO: Biržas ēka

Lielu nozīmi Rīgas tirdzniecībai deva Rīgas Biržas komiteja, kuras vajadzībām pēc St.Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora arhitekta Haralda Boses projekta uzcēla namu. Būves pamatakmeni ielika 1852.gada 3.jūnijā, un nams bija gatavs 1855.gada oktobrī. Tā celtniecība izmaksāja 105 801 rubli. Kā krāšņa rota eklektisma stila Venēcijas renesanses piļu formās veidotā ēka atradās Jēkaba, Smilšu un Šķūņu ielas stūrī. 1913.gadā nojauca attēlā pa labi redzamo viesnīcu Central–Hotel Šķūņu ielas galā, bet ēkas pa kreisi nojauca 1936.—1937.gadā, paplašinot Doma laukumu.

30. septembris, 2009, 9:23

Šodien

Vēsture fotogrāfijās