Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Diāna Kārkliņa

Saknes, Dainu tēvs un domubiedri. Izstāde Sporta 2 kvartālā iepazīstina ar jaunlatviešiem un jaunigauņiem

Visi zina vai vismaz ir dzirdējuši, kas ir jaunlatvieši – Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Fricis Brīvzemnieks, Kronvaldu Atis un citi pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļi, kas darbojās XIX gs. 50.–80. gados, attīstot latviešu nacionālo kultūru, izkopjot literāro valodu, vācot folkloru, veidojot nacionālo literatūru utt.

Jauns sākums un smadzeņu fitness

Reti kura profesija mūsdienās ir uz mūžu, saka darba tirgus eksperti, raksturojot XXI gadsimta realitāti. Dzīves laikā maizes darbu var nākties mainīt vairākkārt. Bet kāda ir sajūta, mērķtiecīgi sākot karjeru atkal no nulles 40+ gadu vecumā? Stāsta divi drosmīgie, kas nesen startējuši IT nozarē

Maratons no durvīm pie durvīm

Guntars Logins zina atšķirību starp pārdevēju un padevēju un dzīvo ne tikai putras ēšanai.

Var ietekmēt teju ikvienu orgānu sistēmu

Koronavīrusa simptomi un ārstēšana katram pacientam var atšķirties, tomēr nu jau kļuvis skaidrs, ka Covid-19 organismā var atstāt nopietnas sekas arī ilgāku laiku pēc tā pārslimošanas. Pat tie, kuri slimību pārcietuši vieglā formā, var ilgstoši just sagurumu, nespēku, nespēju koncentrēties, apetītes zudumu u. tml. Zinātnieki atklājuši, ka vīruss var negatīvi ietekmēt teju ikvienu organisma sistēmu.

Laboratorijā – ne pēc ''pavārgrāmatas''

Ja ar pētnieciskām metodēm ir iespējams secināt, kā darbojas fizikas likumsakarības, tad tieši tāpat no zinātniskā viedokļa var pieiet arī fizikas izglītības procesam, lai noskaidrotu, kas tajā strādā efektīvāk un kas – ne tik ļoti.

Tiešsaistē, bet cilvēciskāk

Uzņēmumu vadītājiem attālināto jeb hibrīdo darbu nevajadzētu uzskatīt par ierastu lietu, jo tas prasa pārskatīt uzņēmuma līdzšinējos darbības principus, norādīts ikgadējā Microsoft Work Trend Index ziņojumā. Šajā pētījumā, kas apskata iepriekšējā gada tendences darba tirgū, pērn piedalījās vairāk nekā 31 000 cilvēku no 31 pasaules valsts, tai skaitā dažādu jomu eksperti, kas jau ilgstoši pētījuši sadarbības, sociālā kapitāla un darbavietu vides dizaina jautājumus.

Sarakstā – gan līdzšinējie, gan jauni bonusi

Piekritīsiet – Covid-19 ierobežojumu apstākļos nav lielas jēgas no darba devēja apmaksāta abonementa sporta klubā, ja šie klubi ir slēgti un nestrādā. Tāpat, iespējams, nevajadzīgs kļuvis tāds bonuss kā transporta izdevumu kompensēšana, ja darbinieks jau gadu strādā attālināti un birojā tikpat kā neparādās. Pandēmijas situācija likusi daudziem uzņēmumiem pārskatīt labumus, ko tie nodrošina saviem darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam. Protams, ir organizācijas, kam vīruss atnesis arī finansiālu krīzi, un tāpēc darbinieku labumi ir "apgriezti" līdz minimumam, taču uzņēmumos, kuros gan turpinās pilnvērtīgs darbs, gan ir saglabājušies bonusi strādājošajiem, pieeja papildu labumu nodrošināšanai ir transformējusies, lai vairāk atbilstu apkārt esošajai realitātei.

Zinātne pietuvinājumā

Kurš gan vēl labāk spētu atklāt pētniecības aizraujošo dabu nekā dažādu jomu zinātnieki un zinātnieces?! Viņi to ir gatavi darīt tiešsaistes sarunās ar Latvijas vidusskolēniem. Šādu iespēju piedāvā projekts Zinātne.Zoomed.In jeb Zinātne.Pietuvināta, ko šomēnes organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Tiešsaistes sarunas ar zinātniekiem 11. un 12. klašu skolēniem notiks no šodienas, 6. aprīļa, līdz 29. aprīlim otrdienās, trešdienās un ceturtdienās plkst. 13.00–13.40 un 14.30–15.10 Zoom vidē.

Plaisa ar darba tirgu

Sociālā darba jomas izglītība Latvijā kopumā nodrošina šīs nozares profesionāļiem nepieciešamās zināšanas, taču tajā ir arī vairākas nepilnības, konstatēts pētījumā par šīs jomas izglītības kvalitāti. To no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada februārim veica biedrība Qualitas, analizējot studiju programmas, intervējot to direktorus, kā arī anketējot studentus, absolventus, darba devējus un docētājus.

Kas labs omega taukskābēs

Omega jeb neaizstājamās taukskābes ir polinepiesātinātās taukskābes, kuras organisms var pārveidot no viena veida citā, bet nevar pats saražot, tāpēc tās jāuzņem pietiekamā daudzumā ar uzturu, norāda Benu aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Kur es atkal noliku tās brilles…

Par labu atmiņu un kognitīvo funkciju saglabāšanos nevar rūpēties, nerūpējoties par veselību visplašākajā nozīmē.

Būšanā ar jauniešiem ir kaut kas maģisks

''Ticu, ka tie var būt 100 un vairāk uzņēmumu,'' saka skolu programmas Dzīvei gatavs vadītāja Lāsma Mencendorfa. Programmai nupat martā apritējuši divi gadi, un patlaban tajā 186 dažādu nozaru speciālisti no 22 Latvijas uzņēmumiem ekskursijās, vieslekcijās un tiešsaistes nodarbībās palīdz skolēniem labāk saprast mācību saikni ar reālo profesionālo dzīvi. Viss liecina, ka projekts ies plašumā.

Arī cilvēki ar invaliditāti spēj un vēlas būt noderīgi darba tirgū

Liela daļa cilvēku ar invaliditāti var būt darbaspējīgi un grib strādāt. Viņus vieno citāda pieeja darbu veikšanā, taču sasniegtais rezultāts var būt līdzvērtīgs citu veikumam. Kā rāda Labklājības ministrijas (LM) dati, pirms 10 gadiem mūsu valsts darba tirgū bija ap 25 000 cilvēku ar invaliditāti, šobrīd šis skaitlis pieaudzis līdz 43 000, taču te aizvien redzams potenciāls, jo Latvijā strādā tikai viena ceturtā daļa no visiem darbaspējas vecuma cilvēkiem ar invaliditāti.

Kā izaudzēt vienradzi

1. martā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka kampaņu Izaudzē savu vienradzi!, kurā informēs par pēdējo lielo uzņemšanu biznesa inkubatoru programmās šajā pavasarī. Līdz pat 22. martam interesenti var pieteikties LIAA pirmsinkubācijas un inkubācijas programmām savu biznesa ideju un jau esošas uzņēmējdarbības attīstīšanai lielākajā kopstrādes un jauno uzņēmumu kopienā Latvijā.

Negaidīt, ka kāds pateiks priekšā

"Iesākumā nemaz nebiju domājusi, ka iešu uz šo profesiju. Visiem teicu, ka būšu baņķiere, jo man patīk nauda, patīk matemātika," tagad smejas Monta Moroza. Tomēr ceļu būvniecība viņai nebija gluži sveša joma, jo tajā jau strādājis kāds no radiniekiem, bija sanācis arī iemest aci objektos.

Gribējās vairāk domāt

Viena no Haralda Liepiņa mīļākajām anekdotēm par programmētājiem ir šāda. Sieva saka vīram: "Aizej uz veikalu, atnes pienu. Ja ir olas, atnes desmit," un vīrs no veikala pārrodas ar desmit pieniem. Tieši tā tas dzīvē dažkārt arī notiek, jo programmētāji ir diezgan tieši cilvēki, kas teikto mēdz uztvert burtiski, smejoties komentē Haralds. Kopš pirms sešarpus gadiem viņš pats no pārdošanas speciālista kļuva par programmētāju un sāka strādāt IT nozarē, arī sevī ir novērojis līdzīgu domāšanas veidu.

Sausi, trausli, taukaini un izkrīt

Vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar matu veselības problēmām, rāda Benu aptiekas Veselības monitoringa dati. Visizplatītākā no tām ir matu izkrišana, ar ko saskārušies 26% aptaujāto, taukainu matu problēma satrauc 16% aptaujāto, sausi mati – 11%, trausli mati – 10%, bet vēl 8% respondentu skārušas citas matu problēmas.

Vai bēdu var apēst? Un vai vajag?

Stresu daudzi neapzināti cenšas kompensēt, iepriecinot sevi ar ēdienu, pat ja nejūt izsalkumu. Kā neiekrist emocionālajā ēšanā?

Turnīrs, lai ieinteresētu

Līdz 24. februārim Latvijas vidusskolēni un skolotāji aicināti pieteikties tiešsaistes erudīcijas spēlei Grindeks Prāta turnīrs, pārbaudīt savas zināšanas daudzpusīgās tēmās un sacensties par vērtīgām balvām. Spēli, atzīmējot 75 gadu jubileju, organizē farmācijas uzņēmums Grindeks. Mērķis ir arī veicināt jauniešos interesi un motivāciju nākotnē apgūt ar ķīmiju, farmāciju vai medicīnas jomu saistītas profesijas.

Perspektīvu skaits ir neizsmeļams

Reklāma šodien ir ne tikai tīrs kapitālisms, bet arī iespēja izdarīt ko vērtīgu reālajai pasaulei, saka Oskars Klauze no aģentūras VUCA.

Diasporas jauniešiem studiju kvalitāte Latvijā šķiet strīdīga

Jautājums par ārvalstu studentu piesaisti ir aktuāls jau ilgstoši, un kā būtisks mērķis iezīmējusies arī diasporas bērnu un jauniešu piesaiste mācībām profesionālajās skolās un augstskolās Latvijā – pasākumus šī mērķa sasniegšanai paredz Plāns darbam ar diasporu 2021.– 2023. gadam. Tajā pašā laikā līdz šim ir trūcis informācijas par to, kāda vispār būtu diasporas interese par studijām Latvijā un kāds ir mūsu valsts profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums šai potenciālo studentu grupai.

Vecāki ir labākais paraugs

Laikā, kad visu vecumu skolēni mācās attālināti mājās un ierastās fizisko aktivitāšu nodarbības vai treniņi nav pieejami, viens no vecāku izaicinājumiem ir panākt, lai bērni ikdienā pienācīgi izkustētos. Tas ir svarīgi gan bērniem, kuriem līdz pandēmijas situācijai sportošana aprobežojusies tikai ar skolas sporta stundām, gan skolēniem, kuri iepriekš nopietni trenējušies kādā sporta veidā un kuriem optimālas fiziskās slodzes saglabāšana arī mājsēdes laikā ir nepieciešama, lai nepazaudētu sportisko formu.

Slēpošana – izturībai, imunitātei un labai omai

Šogad, kad ziema ir ar sniegu, gan kalnu, gan distanču slēpošana ir starp populārākajiem sporta veidiem, ko iecienījuši daudzi amatieri. Slēpošana ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī pozitīvi ietekmē imūnsistēmu. Regulāri slēpojot, ievērojami nostiprinās dažādas ķermeņa muskuļu grupas, palielinās fiziskā izturība.

Cik daudzi pēc ārkārtējās situācijas atkal strādās birojos?

Gandrīz puse jeb 49% Latvijas uzņēmēju sagaida, ka, beidzoties otrajam ārkārtējam stāvoklim, lielākā daļa darbinieku, kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies pastāvīgā darbā birojos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio un pētījumu centra SKDS veikts pētījums. 17% uzņēmumu uzskata, ka birojos atgriezīsies tikai neliela daļa darbinieku, bet 18% ir pārliecināti, ka, iespējams, neatgriezīsies neviens. 16% respondentu šobrīd nav skaidras atbildes.

Konkurējot ar tehnoloģijām

Jauniešiem, kas patlaban plāno savu karjeru, nākas ne tikai domāt par klasiskiem iesācēju jautājumiem – kādu profesiju izvēlēties, kādas ir dažādu nozaru perspektīvas, kādi speciālisti nākotnē būs pieprasīti un labi atalgoti u. tml. –, bet arī saprast, kā darba tirgū konkurēt ar tehnoloģijām, kas aizstāj aizvien vairāk veicamo funkciju ikvienā tautsaimniecības jomā.